Starp mākoņiem. (19)2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Starp-makoniem-18/694406



Viss rīts tika pavadīts pie brokastu galda, pārrunājot dienas plānus. Redzēju, kā Rebeka centās novērst manas domas par Uva nāvi, nepārtraukti runājot, un viņai tas arī veiksmīgi izdevās, jo, apkārt esot skaļumam, bija grūti padomāt. Pavisam drīz piecēlās arī Sofija, un, pateicoties šim visam, skaļums valdīja mājās lielāko daļu rīta.

Kopā ar Viktoriju, uztaisījām brokastīs ceptas olas ar šķiņķi, un mēs ar Rebeku iedzērām vēl vienu tasi kafijas. Sarunājām, ka uz centru iesim tikai ap divpadsmitiem, tāpēc laika mums vēl bija 2 stundas.

----------

Runājoties par dzīvi un skatot Sofiju, laiks pagāja nemanot. Bija pusē viens, kad bijām gandrīz jau aizgājušas uz tirdzniecības centru. Nebiju nekad bijusi šajā pusē pilsētai, tāpēc aplūkoju centra lielumu un krāšņumu.

- Hei, beidz sapņot un ejam, veikali negaidīs. - Rebeka, izraujot mani no sapņa, pavilka mani aiz rokas, un mēs sekojām Viktorijai ar Sofiju, kuras jau bija kādu gabaliņu mums priekšā.

Ieejot veikalā, acīm pavērās burvīgs skats - augstie griesti, daudzie stendi un mazie drēbju veikaliņi, izdekorētie gaiteņi un stikli. Ļoti sen nebiju iepirkusies tik lielā veikalā, tāpēc manām acīm tas bija pilnīgi kas jauns. Viktorija gan izskatās, ka nebija ļoti pārsteigta, bet viņa jau kādreiz nāca no šī nostūra, tāpēc pieņēmu,ka viņa šeit jau ir bijusi.

Visas četras iegājām jau pirmajā drēbju veikalā, kas izskatījās tipisks meiteņu drēbju veikals.

- Nu, es jums atļauju izvēlēties no šī veikala. - Rebeka smaidot teica - Šis ir personīgi mans mīļākais, tikai žēl, ka tik dārgs - viņa nopūtās.

- Mēs ar Alisi izvēlēsimies uzmanīgi - Viktorija mierināja Rebeku, kas jau gāja pie pirmā drēbju stenda. Ar Viktoriju aizgājām pie kāda cita, otrā veikala pusē, bet nepaspējām neko lāgā sameklēt, kad Rebeka man uzsauca.

- Alis, man liekas, ka tev šī kleita varētu perfekti izskatīties. - viņa kliedza pa visu veikalu, liekot citām pircējām un vienam pircējam, kurš izskatījās, ka pērk drēbes savau meitiņai, paskatīties. Mazliet nosarkusi, devos pie Rebekas, bet viņa tikai pasmējās.

Viņas piedāvātā kleita bija zaļa ar mazu puķīšu rakstu un šauru, brūnu jostiņu. Kleitas zaļais tonis bija ļoti līdzīgs manām acīm, un puķītes padarīja to visu daudz meitenīgāku. Kleitas es nekad īsti neesmu valkājusi, jo esmu diezgan puiciska, bet šī man uzreiz iepatikās, tāpēc devos to pielaikot.

- Super, pērkam nost! - Rebeka, attaisot kabīnītes durvis, plati smaidīja un iesaucās.

- Jā, man arī patīk. - Viktorija bija tieši aiz viņas un skatījās uz manu spoguļattēlu.

Aplūkoju sevi, un man tiešām patika, kā es izskatos, bet mani sāka interesēt cena, tāpēc meklēju to. Rebeka to pamanīja, un uzreiz satvēra manu roku.

- Labāk nevajag, vairs negribēsi viņu pirkt, man arī tā vienmēr ir - viņa skatījās man cieši acīs.

- Bet es negribu, lai būtu kaut kas par dārgu.

- Neuztraucies par to - viņa pasmaidīja. - ES jau tev teicu, ka mans tētis ir bagāts, lai gan man ar viņu nekad nav bijušas labas attiecības, finansiāli viņš mani vienmēr atbalsta. - Tas lika man atslābt, tāpēc ātri pārģērbos, kamēr Rebeka devās pie kasieres.

Kopumā tirdzniecības centrā pavadījām aptuveni divas stundas. Katrai no mums bija viens, liels maiss pilns ar drēbēm, tāpēc jutāmies ļoti labi. Bijām vēl ieskrējušas Hesburgerā, lai paēstu.

Sofija jau bija aizmigusi un saldi gulēja ratiņos, kad devāmies uz izeju, lai ietu mājās. Bijām jau gandrīz izgājušas, kad aiz muguras man kāds uzsauca.

- Alise!

Es pagriezos, lai redzētu puisi. Viktorija ar Rebeku un Sofiju izgāja.

Nu nē.

Nē.

Kāpēc??

Nē

Neeēē.

- Alis, pagaidi! - Daniels aizelsies skrēja uz manu pusi un uzlūkoja mani ar tik pat lielu nosodamību, cik es uz viņu ar nepatiku. - Mums vēl ir jānoskaidro dažas lietas. - viņš, pieskrienot pie manis un pieturot pie rokas, nopietni teica.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Starp-makoniem-20/697750