Brīdinu ka sākot no šīs daļas stāsta parādīsies brutālas un maniakālas slepkavības. Tāpēc kuram tādas lietas nepatīk var nelasīt stāstu! 
Pirmā nodaļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Spele/650829
Iepriekšējā nodaļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Spele-5/651051
3.spēles diena.
Artūrs pamodās, nemaz negribēdams atcerēties visu kas notika pēdējās divās dienās. Viņš knapi piecēlās un lēnām taisījās uz skolu. Stāvot pie mājas durvīm viņš paskatījās uz viesistabu kur gulēja tēvs. Viņš gribēja iet atvainoties, bet viņā vel bija dusmas tāpēc viņš ātri izgāja no mājas un devās uz skolu. Ieejot skolā viņš atcerējās par Endrjū. Kur gan viņš ir? Artūrs apsēdās skolas solā un skatījās apkārt vai gadījuma viņa nav klasē. Klasē iegāja Katrīna. Un tas likās dīvaini, Endrjū gāja tieši aiz viņas. Artūrs bija neizpratnē, vai Endrjū vēlas nogalināt Katrīnu? Endrjū ar naidīgām acīm skatījās uz Katrīnu, bet tajā pašā laikā ar milzīgu iekāri pētīja viņu. Artūrs sāka uztraukties. Endrjū piegāja pie Artūra un nopietnā balsī nenolaizdams acis no Katrīnas sacīja: „ Es zinu tavu nākamo uzdevumu!” Artūram nepatika šie vārdi, jo viņš zināja ka tas būs saistīts ar nāvi un Katrīnu. Endrjū turpināja: „ Izdari tā lai Katrīna kopā ar tevi aiziet šodien uz veco parku.” Artūrs dusmās klusītēm nočukstēja: „ Kā tas ir iespējams, viņa pat ar mani nerunā kur vēl kaut kur aiziet!” Endrjū padevis mājienu: „ Tu varētu viņu apmanīt, ka policija tur aizdomās Katrīnu par Riča slepkavību. Jo policisti atrada to zīmīti.” Artūrs mierīgi un uztraukdamies: „ Viņa taču nezina par zīmīti.” Endrjū šķita ka runā ar idiotu kuram viss jāsaka priekšā viņš ātri un dusmīgi atcirta: „ Taču ieslēdz smadzenes. Man nevajag teikt tev visu priekšā.” Artūrs saprazdams ka ir aizkaitinājis Endrjū vairs nerunāja.
Beidzās pēdējā stunda Artūrs pagaidīja kad Katrīna paliks viena klasē un piegāja pie viņas. Katrīna uz viņu paskatījās kā uz pretekli. Artūrs rīkojās kā Endrjū teica beigās teikdams ka palīdzēšot viņai. Pierādot policistiem ka Katrīna nav vainīga. Katrīna bija šokēta. Viņa negribēja nepatikšanas un ātri vien piekrita. Viņi sarunāja tikties vakarā pie vecā parka. Artūrs bija šokēts ka Katrīna piekrita un uzķērās uz kaut ko tādu. Varbūt viņa ir klases skaistākā meitene, bet arī stulbākā.
Bija vakars Katrīna jau bija pie vecā parka. Artūrs piegāja klāt pie viņas un sasveicinājās. Viņš nekur neredzēja Endrjū, līdz kamēr nepaspēja attapties ka Katrīne jau gulēja uz zemes blakus viņai stāvēja Endrjū. Viņa sāka spiegt, Endrjū aiztaisīja viņai muti ar lupatu un sasēja rokas un kājas. Artūrs bija mēms un sastindzis. Endrjū izvilka nelielu nazīti no savas kabatas un sāka graizīt viņai rokas un kājas. Viņš noplēsa viņai kreklu kas bija viņai apģērbts mugurā un uz muguras izgraizīja sātanisku zīmi. Endrjū sarkanās acis palika spilgtākas nekā iepriekš. Viņš nolaizīja Katrīnas seju un ar smīnu noteica: „ Sāp vai ne? Bet neuztraucies drīzumā tu jutīsies vēl lielākas sāpes un pēc tam mirsi!” Katrīna spirinājās un bļāva, bet tā kā viņai bija aizsieta mute un sasietas rokas un kājas tas bija velti. Artūrs nespēdams to noskatīties uzbļāva uz Endrjū: „ IZBEIDZ!” Endrjū naidīgi paskatījās uz Artūru un nicinošā balsī atbildēja: „ Aizveries sīkais un skaties, bet ja nevari paciest tad tinies!” Artūrs nebija gaidījis šādu atbildi no Endrjū.
