local-stats-pixel fb-conv-api

Spārnotie - 6. daļa1

Kā vienmēr liels paldies par atbalstu emotion

Un protams iepriekšējā daļa, ja gadienā esi palaidis garām ---> http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sparnotie-5-dala/833481

6. NODAĻA

Svētdiena iesākās nedaudz savādāk, kā ierasts, lai kam ar jaunajiem apstākļiem būs jāaprod, bet pati to izvēlējos.

Kopā ar Bellu paēdām brokastis un tad sāku skatīties viņai nepieciešamo lietu sarakstu, lai ejot uz veikalu varu paceļam paņemt visu, kas nepieciešams, bet nezinu ko iesākt ar viņu darbadienās, jo nevēlos atstāt vienu visu dienu.

Vajadzētu iegādāties velosipēdu, tad pusdienlaikos varētu atbraukt mājās un tās 20 minūtes izstaidzināt viņu.

Man bija samērā lieli iekrājumi, jo alga bija laba un naudu izmantoju tikai nedaudz pārtikai, komunālajiem un īres maksājumiem.

Atgriezusies no veikala, vairākkārt, jo pārtiku vien nācās nest trīs maisos, biju pārgurusi. Bella visu laiku skraidīja un gribēja ar mani spēlēties.

Tad pienāca četri un sāku domāt ko gatavot vakariņās, kad pie durvīm kāds pieklauvēju. Ļoti vēlējos, kaut tas nebūtu kārtējais dzīvnieciņš, kas meklē mājas, bet bija vēl ļaunāk, aiz durvīm bija Ezriels.

Negribīgi atvēru durvis, tur viņš stāvēja, smaidīdams kā rīta saulīte.

-Sveika, netraucēju?

-Nē, nē, nāc vien iekšā, ko vēlējies? – Centos būt pēc iespējas laipnāka.

-Vēlējos pateikties par pagājušo nedēļu, patiešām, paldies! – Sniedzot konfekšu kasti man, viņš turpināja – Nezināju kāds vīns tev garšo, tāpēc paņēmu šokolādi.

-Paldies! Labi, ka neņēmi vīnu, man tas negaršo. – Mulsi pasmaidīju.

Spārnotie alkoholu nelieto, jo uzskata, ka tas tikai jauc prātu un tā ietekmē var izdarīt tikai muļķības, tāpēc pat tas nebija mūsu veikalos, tas pats bija ar cigaretēm, nebija jēgas no kā tāda, jo nekādu labumu ne viens, ne otrs nedeva, tikai veselības problēmas.

Šokolādi gan es mīlēju, ja vel tā bija kopā ar saldējumu, tad tā bija īsta paradīze mutē.

-Oho, kas tad mums te ir? – Ezriels gribēja pieiet pie Bellas, bet viņa atskrēja pie manis. Tas mani patiešām uzjautrināja, tātad neesmu vienīgā, kas viņa klātbūtnē jūtas neērti.

-Tā ir Bella, viņa piektdien uzradās uz mana sliekšņa un tā arī pieņēmu viņu. – Smaidot pakasīju sunītei aizauss. –Tikai nezinu ko ar viņu iesākt, kad sāksies darba nedēļa, jo vienu uz visu dienu nevēlos viņu atstāt.

Nezinu, kāpēc viņam ko tādu stāstu, noteikti Ezrielam galīgi tas neinteresē.

-Interesanti. –Viņš pasmaidīja –Nu, man tagad divas nedēļas būs atvaļinājums, varu viņu pieskatīt kamēr būsi prom, man arī ir suns – taksītis vārdā Tomas.

-Nezinu gan, tu tomēr esi svešinieks un uzgrūst ko tādu uz taviem pleciem arī īsti negribas.

-Beidz ākstīties, man tāpat nebūs ko darīt un arī tevi biežāk satikšu. – Viņš viltīgi pasmaidīja.

-Ko tad tas tagad nozīmē! – Nedaudz šokēta atbildēju –Un kā es, tavuprāt, viņu katru rītu piedevis nogādāšu?

-Es tak jokoju. – Ezriels skaļi iesmējās – Nu, es atbrukšu viņai pakaļ, cikos tu dodies uz darbu?

-Man liekas, ka tas ir par daudz no tevis prasīt, katru rītu tērēt degvielu, tikai sunim, laikam atteikšos.

-Eu, nu man tak nav grūti, sarunājam tā, ja tev kas nepatiks pēc pirmās nedēļas, tad pārtraukšu. – Viņš to teica ļoti nopietni.

-Tu laikam esi ļoti ietiepīgs. – Padevos.

-Kā gan savādāk, tad esi ar mieru?

-Labi! Tikai ja kas nebūs labi, tad noruna tiks pārtraukta, un par sagrauztajām mēbelēm neatbildu. – Pasmaidīju pretī.

-Protams, protams. – Likās, ka smaids ir viena no viņa mīļākajām sejas izteiksmēm. –Tad cikos tu ej uz darbu?

-Ap astoņiem parasti izeju.

-Nu tad rīt būšu klāt ap pusastoņiem.

-Sarunāts! –Tikai tagad pamanīju, ka arī pati smaidu kā saulīte, tas laikam ir lipīgi – Varbūt vēlies kafiju?

-Nē, nē, paldies, man jādodas atpakaļ vēl šis tas jāsadara un rīt agri jāceļas.

-Tikai neliec man vel justies vainīgai par to, ka piekritu priekšlikumam. –Domīgi atteicu.

-Tikai nedaudz. –Viņš atkal iesmējās – Labi, tad es došos, lai tev jauks vakars un tiksimies no rīta.

-Labi! –Pavadīju viņu līdz durvīm.

Izskatījās, ka viņš vēlējas vel ko teikt, bet neko tā arī nepateica, tikai pamāja un devās uz mašīnu, kas bija manā iebraucamajā ceļā, tas bija melns audi, cik varēja noprast pēc četriem apļiem, īsti nepārzināju markas, jo nebija vajadzība, bet auto izskatījās jauns un dārgs.

Neticami, ka tagad es viņu satikšu visu nedēļu, patiešām mana dzīve mainījās, kopš viņu satiku.

56 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt