local-stats-pixel fb-conv-api

Smaragda asaras. 2.daļa1

52 0

Paskatījusies spogulī nopūtos. Paņēmu uzacu zīmuli un ieveidoju uzacu formu. Uzliku nedaudz skropstu tušas un lūpu spīduma. Es īpaši nelietoju kosmētiku, bet man patika akcentēt savas lūpas un acis. Manas acis likās nedaudz dūmakainas un noslēpumainas. Mirkli skatījos spogulī un tad nolēmu pārģērbties. Piegāju pie skapja un nomainīju savu augšiņu pret džemperi ar uzrakstu Suicide Blonde. Diez vai kāds sapratīs, nosmīnēju. Džinsus gan astāju tos pašus. Uzvilku kājās augstpapēžu zābakus un uzvilku savu melno mēteli. Izvilku matus, lai tie brīvi karājas pār pleciem. Sapinu pāris mazzas bizītes tajos/

Paskatījos uz sevi spogulī un man šķita, ka esmu pārāk tumša. Caur spoguli ieraudzīju dzeltenu šalii. Tā bija pēdējā mammas dāvana. Es to visu laiku nēsāju lai atcerētos par viņu. Uzvilku šalli un paskatījos spogulī. Labāk. Iesmaržinājos un paņēmu somu, ko uzliku uz elkoņa. Izgāju no dzīvokļa un aizslēdzu durvis. Es izgāju no mājas un gāju uz autobusa pieturu. Mirkli gaidīju, tad iekāpu autobusā. Samaksāju par biļeti, tad aizgāju un apsēdos aizmugurē. Ieliku austiņas un autobuss sāka braukt.

Izkāpu no autobusa un gāju uz skolu.

Šajā skolā es biju otro reizi; pirmo, lai iesniegtu papīrus. Iznākusi no skolas garderobes taisnā ceļā devos pie klases audzinātājas. Iegājusi viņas klasē, redzēju, ka viņas nebija, tapēc paņēmu telefonu un gaidīju viņu. Pār manu seju krita mati, bet man tas netraucēja. Dzirdēju kā atveras klases durvis un man jau šķita, ka ir ienākusi klases skolotāja, tapēc pacēlu galvu, bet tā bija Marta. Viņa bija mana labākā draudzene.

Viņa bija pirmā pie kā gāju kad man bija pārgājusi šoka lēkme par vecāku zaudējumu. Kad es teicu, ka nevēlos atrasties tur, kur man viss atgādina par vecākiem, viņa saprata. Tad es pārvācos pie savas tantes uz Angliju, 3 gadus tur nodzīvojusi devos atpakaļ uz Latviju, pie savas otras tantes uz Rīgu. Mēs visu laiku sazinājāmies. Es viņu nebiju satikusi jau 2 mēnešus. Kad es atbraucu no Anglijas es viņu apciemoju. Toreiz es viņu nebiju satikusi 3 gadus. Mēs satikāmies, bet ļoti reti.

Es viņu apskāvu un mēs ilgi tā stāvējām, līdz viņa pirmā atguvās.- Man tāds prieks tevi satikt.-

-Man tevi arī. Man šķita, ka tu mācies Valmierā.-

-Jā, bet dažādu problēmu dēļ mēs pārvācāmies uz šejieni. Patiesībā, es tikai tagad sākšu šeit mācīties, tāpat kā tu. Es gribēju tevi pārsteigt.-

-Pārsteidzi arī. Tu mācīsies a vai b klasē.-

-b.-

-Es arī!- pārsteigta iesaucos.- Iedomājies es vakar satiku Lauri. Cerams, ka viņš iet a klasē. Es tik ļoti negribu nevienu satikt. Negribu lai kāds izpļāpājas par.. tu zini par ko..-

Marta vilcinājās, bet tad beidzot izspēra-Visi mūsējie mācās b klasē. Viņus salika kopā lai viņi aprastu ar vidi. Šķiet, ka neviens nepārgāja uz a klasi, es tik sīki nezinu. Mūs laikam ielika tajā pašā, jo tur bija mazāk skolēnu.- Es biju pārsteigta. Sasodīts, vismaz man šoreiz nevarēja paveikties ar klasi?!

Bet es saņēmos kad atnāca skolotāja, tad viņa mums izstāstīja kur jāiet un mēs smiedmās gājām uz klases pusi. Es biju izlēmusi viņiem dot iespēju. Klase bija ciet un visi sēdēja uz krēsliem pretī klasei. Visi sēdēja telefonos vai runājās tapēc nepievērsa mums uzmanību un mēs aizgājām un apsēdāmies uz tālākās palodzes. Es sēdēju pret visiem un pēkšņi man uzrakstīja. Es izlasīju ziņu un ātri pateicu Martai, ka drīz būšu atpakaļ nogāju lejā.

52 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt