Sema. 55. daļa.14

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-54-dala/736379

Brīdi telpā valdīja klusums. Tad Ralfs izkustējās. Piegājis pie Ievas, viņš to satvēra aiz pleciem, pagrieza un stumjot viņu, virzīja viņu uz izeju.

- Ralf, ko Tu dari! - viņa pārsteigti ieliedzās.

- Ko gan citu dara ar cilvēkiem, kas bez atļaujas ielauzušies cita cilvēka īpašumā? - Ralfs retoriski apjautājās.

- Bet man patiešām ir vajadzīga palīdzība! - jaunā sieviete jau iesņuktējās.

- Ieva, es jau pa telefona klausuli Tev pateicu, ka es neesmu īstais cilvēks pie kura vērsties ar šādu jautājumu, ir draugi, radi, vecāki, viesnīcas galu galā!

- Es nevaru atļauties viesnīcu! Vecāki nav opcija un visi draugi ir vai nu atvaļinājumos, vai bez iespējas palīdzēt, vai arī nav saniedzami!

- Un specifiski no kuras vietas tā būtu mana problēma?

- Kāpēc Tu esi tāds?

- Kāds tad?

- Tik nelaipns? Tu esi viens no izpalīdzīgākajiem cilvēkiem, kādu pazīstu, pie tam es neesmu nekāda klaidone no ielas, vai zini!

- Tieši tā, Tu neesi klaidone, Tu vari atļauties arī dzīvot viesnīcā!

- Tu mani nedzirdēji? Es taču Tev teicu, ka tas nav iespējams!

- Kāpēc gan ne?

- Man centrā nozaga rokassomiņu ar visām kartēm un skaidro naudu, man nav ar ko maksāt!

- Paprasīt vecākiem negribi?

- Nevaru. Sastrīdējos ar viņiem.

- Fantastiski! Un ko Tu vēlies no manis?

- Lai Tu man ļauj pārnakšņot pie Tevis, no rīta es pazudīšu, kolīdz pamodīšos.

- Saproti, Tu esi ieradusies kaut kādā absolūti nepiemērotā laikā.

- Ak, Dievs, ko Tev mainīs viena nakts?!

- Vispār, manos plānos bija paredzēts, ka es šeit šo vakaru pavadīšu kopā ar draudzeni, divatā, mierīgi, bez stresa, jo viņa kāreiz ir atvesta no slimnīcas pēc nopietna savainojuma. Viņai vajadzīgs miers un klusums. Un te pēkšņi ierodies Tu, ne pajautājot, neko, vienkārši uz savu galvu, tikai tapēc ka Tavs egoims spieža pa visām porām ārā. Ne Tu paprasi, nekā. Vienkārši atrauc.

Ieva šķita tik bēdu nomākta, ka Semai viņu sametās žēl.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-56-dala/736580