http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-52-dala/736112
Savākuši visas nepieciešamās lietas, Ralfs un Sema devās uz mājiņu pie ezera. Laiks todien bija ļoti labs un Sema nolēma ka vēlas pasauļoties.
- Kāreiz pēcpusdienas saule, kas nekaitēs ādai.
- Tev vai tad sauļošanās nāks par labu pēc smadzeņu satricinājuma? , - Ralfs noraizējies apvaicājās.
Sema pasmaidīja.
- Nu, ja nu vienīgi es, piemēram, guļot dauzītu galvu pret akmeni, tad jā, bet tā kā manos plānos paredzēts mierīgi gulēt ar cepuri galvā, tad, domāju man nekas nekaitēs.
Ralfs savilka grimasi un parādīja Semai mēli.
- Labi, tad paņem skapī lielo dvieli, kaut kur vannasistabas skapītī jābūt arī pretiedeguma krēmam. Bet to gan obligāti uzklāj, lai arī pēcpusdiena, lasīju ka saulīte mums šovakasar tāda nikna esot, negribētos lai apdedz.
- Labi šef, tiks darīts, šef!
Sema salutēja un, apcirtusies rinķī, devās uz koridori.
Pēc piecām minūtēm, kad viņa atgriezās virtuvē turot rokā dvieli un pretiedeguma krēma tūbiņu, Ralfs bija aizrāvies ar ledusskapja satura pētīšanu.
- Šķiet, ka man būs jādodas uz veikalu, - nepacēlis acis, viņš teica Semai, - mums nav nekā prātīga ēdama, bet Tev tagad pēc slimnīcas jāatgūst spēki, tāpēc braukšu uz...
Beidzot viņš paskatījās uz Semu.
- Mmm, - noņurdējis viņš aiztaisīja ledusskapja durvis un pienāca pie Semas.
Sema, savukārt , stāvēja nevainīgu sejas izteiksmi un izlikās nesaprotam, kas Ralfam tik ļoti licis sajūsmināties.
Sema, ienākusi vannasistabā, bija ātri norāvusi drēbes, uzvilkusi divdaļīgo peldkostīmu aprikožu tonī, kuru viņas ar Kārenu pirms nepilna mēneša bija nopirkušas izpārdošanā. Uz rokām un kakla viņa bija atstājusi zeltītas ķēdītes, kas labi papildināja peldkostīmu un viņas mazliet iedegušo ādu, ko viņa bija paspējusi iesauļot vēl pirms Jāņiem. Sabužinājusi blondos matus viņa ieknieba abos vaigos, lai tie būtu sārtāki un uzklāja lūpu spīdumu ar persiku garšu lūpām, paskatījusies spogulī uz savu attēlu, viņa piemiedza spoguļattēlam ar aci un devās uz virtuvi.
Tur viņu šādā paskatā ieraudzīja arī Ralfs un, protams, nespēja palikt vienaldzīgs.
Apskāvis Semu, viņš lāva savām rokām klejot pa Semas kailo muguru.
- Mmm, - viņš vēlreiz novilka, - Tu izskaties garšīga.
Sema iesmējās. Taču tad, kad Ralfa lūpas pieskārās viņas kaklam, smiekli vairs nebija ne prātā. Ķermeni pārņēma trīsas un uz ādas uzmetās zosāda.
Ralfa acīm tas nepaslīdēja nepamanīts.
- Tev auksti? - viņš ķircinājās.
- Jā, ceru, ka pratīsies un sasildīsi mani, savādāk nosalšu pavisam.
- Par to, ka tiksi sasildīta vari nebaidīties, bet uz veikalu man tomēr jāaizbrauc, savādāk man nāksies ēst Tevi nost un lai arī Tu izskaties garšīga, kanibāls neesmu.
Noskūpstījis Semu uz galvvidus, Ralfs paņēma maku un atslēgas un gāja uz Audi.
- Tev neko negribas? - pagriezies pie ārdurvīm viņš apjautājās.
- Arbūzu, es gribu arbūzu.
- Labi, lai būtu arbūzs, buča!
Pagriezies viņš devās uz mašīnu, Sema paņēma tūbiņu ar krēmu un iezieda ķermeni. Viņa noskurinājās, ķermeni pārklāja zosāda. Krēms pret silto ādu bija ļoti vēss. Tūbiņu nolikusi atpakaļ vannasistabā, lai tā nemētātos pa māju, Sema paķēra dvieli un cepuri un aizvērusi mājas durvis, čāpoja lejup pa uzkalniņu uz ezera malu.
Noklājusi dvieli ezera malā, viņa apgūlās.
Saulīte patīkami sildīja un netālu esošajā zālē sisināja sienāži. Vējš liegi glāstīja ādu. Kādu brīdi pagrozījusies, Sema nogūlās sev ērtā pozā un vel pēc īsa brītiņa viņa jau bija iemigusi.
Pamodusies viņa paskatījās telefonā, viņa bija gulējusi turpat divdesmit minūtes, pagriezusies uz vēdera, viņa šoreiz uzlika telefonā atgādinājumu lai gadījumā neaizgulētos vēlreiz, lai gan Ralfam jau drīz būtu jābūt atpakaļ un diez vai viņš ļautu Semai aizgulēties, bet - drošs paliek nedrošs, labāk neriskēt.
Pievērusi acis, viņa ieklausījās sienāža sisināšanā un ezera viļņu šļakstos. Viņai šķita ka acis pievērusi tik uz mirkli, bet tad atskanēja atgādinājuma zvans un viņa saprata ka pagājušas kārtējās divdesmit minūtes.
Pacēlusi galvu viņa pamanīja ka pa pakalniņu lejup nāk Ralfs. Rokās viņam bija paplāte.
Pienācis pie Semas, viņš pieliecās pie viņas un noskūpstīja viņu.
- Atnesu arbūzu, kā jaunkundze man pasūtīja, - viņš pasmaidīja, tad piecēlās un devās prom.
Sema sajutās pamesta.
- Tu mani tā vienkārši atstāj?
Ralfs pagriezās.
- Es Tevi vienkārši neatstāju, es dodos mums gatavot vakariņas un pēc tam es Tev veltīšu visu pasaules laiku, ok?
- Nu skaties, turēšu Tevi pie vārda.
- Es kādu pusstundiņu būšu virtuvē, ja Tev paliek garlaicīgi, vari nākt mani izklaidēt.
- Labi, sarunāts.
Pagulšņājusi vēl kādu brītiņu, Sema nolēma ka viņai bez Ralfa ir garlaicīgi un, savākusi dvieli, devās atpakaļ uz māju. Ienākusi virtuvē viņa redzēja ka Ralfs ir iespiedis starp plecu un galvu savu telefonu. Viņš nebija pamanījis Semas ierašanos.
Kādu brīdi klausījies runātājā viņš aizkaitināti ierunājās.
- Nē, Ieva, es negribu lai Tu brauc pie manis! ...Jā, es neesmu viens!... Kāda tam nozīme ar ko kopā es esmu? Es pateicu ka pie manis Tu nevarēsi ne braukt, ne palikt un tas nav apspriežams! Ir viesnīcas, ir draugi, ir vecāki galu galā! Nē, es Tev nevaru palīdzēt un mums nav nekā pārrunājama, tas ir mans galējais vārds, uzredzēšanos!
Nometis klausuli uz letes viņš pagriezās un palūkojās uz pārsteigto Semu, kas stāvēja pie durvīm.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-54-dala/736379
līdz rītdienas daļai. 
