http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-50-dala/735213
- Sema mosties, Sema, lūdzu, reaģē kaut kā!
Balss kas to teica, bija pazīstama.
Sema juta ka kāds plikšķina viņai pa vaigu.
Atvērusi acis, viņa uzmeta dusmīgu skatienu pliķētājam.
- Au, nu nevajag jau uzreiz mani pliķēt, tā jau galva sāp!
Ralfs atviegloti nopūtās.
- Beidzot Tu nāci pie samaņas, es jau nobijos, ātrie ir ceļā, drīz jau viņiem jābūt šeit, guli un nekusties.
Semai nebija pat mazākās vēlmes to darīt, galva nepatīkami pulsēja, mugura un rokas sūrstēja.
Ralfs raižpilni lūkojās Semas sejā.
- Kas šeit notika?
Sema pievēra acis jo sāpes galvā nejauki pulsēja, tad, koncentrējusies uz Ralfa jautājumu, viņa atvēra acis un atbildēja.
- Nelaimes gadījums.
- Es taču teicu ka tas bija negadījums! - atskanēja balss no kakta pie ārdurvīm.
Sema pameta skatienu uz to pusi, tūlīt pat gan to nožēlojot, jo sāpes galvā palielinājās. Kristers bija apsēdies kaktiņā starp skapi un durvīm. Viņam zem acs bija sārts pietūkums un no lūpu kaktiņa sūcās asinis.
- Kas ar Tevi notika? Tu taču uzkriti man virsū!
- Jā, tikai Tavs fotogrāfs mazliet pārprata ainu, ko ieraudzīja un iedomājās ka esmu Tev uzbrucis, tas, kā es šobrīd izskatos, ir viņa roku darbs.
Sema pameta acis uz Ralfu. Viņa seja gan nepauda ne mazāko nožēlu un Semai par to bija kluss prieks, nolaidusi acis zemāk uz viņa rokām viņa redzēja ka labajai dūrei uz kauliņiem ir mazliet nobrāzta āda.
- Tev nesāp? - viņa līdzjūtīgi apvaicājās.
Ralfs iesmējās.
- Par manu roku Tev šobrīd būtu jāsatraucas vismazāk, šobrīd mums daudz vairāk ir jāsatraucas par Tevi. Kā Tu jūties?
- Sāp galva. Bet to kompensē Tava klātbūtne. Kāpēc Tu atgriezies?
- Biju aizbraucis jau gandrīz līdz Juglai, kad atklāju, ka esmu pie Tevis atstājis telefonu, tāpēc braucu atpakaļ. Kad izkāpu no lifta, es dzirdēju kā Tu iekliedzies, pieskrējis pie atvērtajām durvīm ieraudzīju ka Tev virsū guļ vīrietis. Iedomājos, ka Tev ir uzbrukts, tāpēc daudz nedomājot uzrāvu viņu augšā un pāris reizes uzsitu ar dūri, tikai tad kad viņs iekliedzās lai lieku viņu mierā es aptvēru, ka balss ir pazīstamu un ievēroju ka tas ir Tavs bijušais. Kad pajautāju, kas te, pie velna, ir noticis, viņs teica ka tas ir nelaimes gadījums. Es gandrīz sirdstrieku ķēru, kad ieraudzīji ka guli tur uz grīdas bez samaņas!
Sema līdzjūtīgi Ralfam uzsmaidīja.
- Būs jau viss labi.
Pa tērto viruves logu ieplūda ātrā palīdzības sirēnas skaņas.
- Paldies Dievam, "ātrie" ir klāt. Nekusties, es viņus iešu sagaidīt.
Sema jau gribēja pateikt ka viņai ne prātā nenāk kustēties, bet Ralfs jau bija aizsteidzies.
- Kā Tu jūties? - no stura atskanēja Kristera balss.
- Dzīvošu. Kā Tu pats?
- Tavam draugam ir smaga dūre, nesaku ka pa seju dabūju nepelnīti, bet labi, ka viņš nesita vēl stiprāk, būtu mēs te divatā bez samaņas.
Pēc pāris mirkļiem atvērās ārdurvis un ienāca Ralfs ar diviem ātrās palīdzības darbiniekiem, vienu vīrieti, vienu sievieti.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-52-dala/736112
Es saķērusi kaut kādu reāli riebīgu vīrusu. 
