http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-41dala/734153
Arī visu nākamo dienu līdz brīdim, kad atbrauca Kārena, Ralfs un Sema pavadīja kopā. Sema bija apskurbusi no tās laimes sajūtas ko sniedz būšana kopā ar Ralfu.
Viņa bija burtiski izslāpusi pēc visām tām sajūtām un emocijām, kuras tagad piedzīvoja. Jo, patiesībā, tā pa īstam viņai šādu attiecību nekad nebija bijis, ne ar pirmo puisi, ne ar Kristeru.
Un to manīja arī apkārtējie. Viņa piezvanīja mammai. Nobeidzot sarunu, mamma parasto atsveicināšanās vārdu vietā tikai noteica:
- Meitiņ, es nezinu kas Tev notiek, bet lai tas turpinās, Tu izklausies tik laimīga, ka mani pārņem iekšējs miers. Miers, ko neesmu izjutusi, šķiet, pēdējo gadu.
- Vai tad bija tik traki?
- Jā bērns, bija, lai arī neko man neteici, tas, ka nav īsti labi, tas bija jūtams vēl ilgi pirms jūs ar Kristeru pašķīrāties. Labi, pelīt, iešu gatavoties rītdienai.
- Attā, mammu!
Noliekot klausuli, Sema mazliet saskuma, jo mamma bija teikusi ka iet gatavoties svinībām, šie viņai būs pirmie svētki pa ilgiem laikiem, kurus viņa nepavadīs ar vecākiem. Sema bija pieradusi būt kopā ar viņiem. Svētki neesot kopā ar viņiem, nebija svētki. Bet šogad šo paražu sanāks lauzt. Mamma gan pret to izturējās ar lielāku prieku, nekā Sema, jo Semu mocīja sirdsapziņas pārmetumi, ka viņa nebūs vecāku lauku mājās. Šogad viņa būs ar Ralfu.
Ralfs bija aizbraucis krietnas 20 minūtes atpakaļ, tieši tad arī Sema bija nolēmusi sazvanīties ar mammu. Tāpat kā mamma, arī Ralfs bija aizbraucis gatavoties svētkiem. Pirms tam gan bija apsolījis rīt aizbraukt Semai un Kārenai pakaļ.
Tagad Sema gaidīja draudzeni. Un jau skuma un ilgojās pēc Ralfa. Paldies Dievam, viņai nevajadzēja ilgi ļauties šīm ilgām, jo atskanēja durvju zvans.
Tā bija Kārena. Ienākusi dzīvoklī, viņa momentāli piepildīja telpu ar savu enerģiskumu.
- Sveika, draudziņ!, - Kārena teica, apkampusi Semu.
Tad, pakāpusies atpakaļ, viņa Semu uzmanīgi nopētīja.
- Ko Tu tā uz mani skaties? - Jautāja Sema, sajūtoties jau mazliet neērti.
- Nekas, es vienkārši priecājos, ka esi atgriezusies pie dzīvajiem.
- Kā to saprast?
- Pēdējo turpat gandrīz gadu Tu staigāji apkārt kā dzīvs mironis, Tevī vispār nebija nekādu emociju. Tagad es redzu Tev vaigos sārtumu, acīs dzirkstelītes un vispār, es Tevī sajūtu dzīvesprieku, Tu nespēj iedomaties, kā es par to priecājos! Par to vien es varētu Tavu Ralfu sabučot!
- Tā, bučot Ralfu drīkstu tikai es!
Kārena pašķieba galvu un palūkojās uz Semu ar sarkastisku skatienu, jo saprata ka Sema tikai Kārenu āzē.
- Klau, varbūt ķeramies klāt tai šodienas iepirkšanās daļai? - Sema nepacietīgi ierunājās.
Karena iespurdzās.
- Lūk šo Semu es ļoti labi pazīstu, visu Ralfam no Tevis nav izdevies izmēzt laukā. Labi, ejam, ātrak aizbrauksim, ātrāk tiksim galā.
Pēc trijām stundām abas atgriezās dzīvoklī.
Sema pie sevis klusībā nozērējās, ka vairs nekad mūžā nebrauks ar Kārenu iepirkties, jo Kārenas ietekmē viņa iztērēja daudz vairāk naudas, kā bija paredzējusi.
Lielos tēriņus gan pagaidām sedza prēmijas nauda un vēl diezgan bija palicis pāri no tās.
Semas apcerīgās domas pārtrauca Kārenas balss.
- Nu ko, tagad jau varētu sākt gatavoties rītdienai, vai ne?
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-43-dala/734416
