http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-37-dala/733708
Laiks viesu namā ritēja ātri. Viesības bija skaļas, trokšņainas un jautras. Arī jaunizceptais vīrs vismaz beidzot smaidīja. Tam gan par iemeslu, šķiet, bija alkohols, nevis jautrā gaisotne. Sema bija nogurusi kā suns. Pulkstens jau tūlīt rādīja trīs naktī. Jaunais pāris bija teikuši ka lai fotografē līdz mičošanai. Tā jau sen bija garām, bet likties nebija kur, jo visur bija pilns ar viesiem, gulēt arī nevarēja, jo lai gan numuriņa atslēgas Semai jau bija roka, gar tā durvīm pa koridori staigāja un skaļi uzvedās viesi. Nekas neierasts priekš kāzām, bet ja neesi viesis, prieka no tā pamaz.
Izlēmusi ka laiks jāizmanto lietderīgi, Sema ielādēja nofotografētās bildes datorā un sāka apstrādi. Ap pulkstens sešiem viņa bija apstrādājusi jau ievērojamu daudzumu bilžu un, saglabājusi izdarīto, izstaipījās. Viesu namā bija kļuvis salīdzinoši kluss, jo lielākā daļa viesu bija izklīduši. Tikai retais vēl gurdi kaut kur snaikstījās apkārt.
Aizslēgusi numuriņa durvis, viņa paņēma kameru un devās ārā. Pie viesu nama blakus bija ezers. No tā pāri visam nopļautajam zālājam lēni cēlās migla. Pie apvāršņa jau varēja redzēt austam sauli. Sema paņēma kameru un fotografēja. Pēc neilga brīža viņu pārmāca drebuļu vilnis un viņa nolēma doties iekšā, lai sasildītos.
Atlaidusies gultā, viņa aizvēra acis.
Viņu pamodināja telefona zvans. Zvanītājs bija Andris.
- Labrīt, Samanta! Es jau domāju ka esi aizballējusies kopā ar kāziniekiem, ka neraksti man atpakaļ!
- Piedodiet, biju augšā līdz gandrīz septiņiem un pēc tam aizmigu, nedzirdēju kā atnāk īsziņa.
-Viss kārtībā, es tagad izbraucu no ofisa, pēc kādām piecdesmit minūtēm būšu Tev pakaļ.
- Labi, gaidīšu.
Pēc pāris stundām Sema jau bija Rīgā. Iegājusi ofisā, viņa nolika somu un kameru, Adris ienesa pārējās mantas.
- Tā, tas nu būtu viss. Vai Tev vēl kā palīdzēt?
- Nē, viss, kārtībā, paldies.
- Labi, tad novēlu Tev priecīgi nolīgot!
- Paldies, Jums tāpat!
Durvis aiz Andra aizvērās un Sema palika viena. Ieslēgusi datoru viņa paskatījās, kad būs nākamais autobuss, lai nebūtu jānīkst pieturā. Viņai bija vēl piecpadsmit minūtes, tādēļ viņa izlēma ieiet internetbankā.
Atvērusi kontu viņa apstulba, konta atlikums bija 1800 euro. No sākuma viņa domāja ka viņai kontā ienākusi kāda citam paredzēta summa, bet tad, atvērusi konta pārskatu viņa redzēja ka visa šī summa ir ienākusi vakar kā darba alga par jūniju. Skaidrojumā bija minēts ka alga ir 1300, bet 500 euro ir prēmija.
Sema apstulba, viņa nebija gaidījusi tik lielu prēmiju.
Palūkojusies pulkstenī, viņa saprata ka jāiziet, jo savādāk nokavēs autobusu. Aizslēgusi kabineta durvis viņa pagriezās lai ietu prom, kad pamanīja ka viņai pretī nāk Ralfs.
- Sveika, - viņs smaidot teica.
Sveiks, - Sema mazliet apstulbusi atbildēja, - negaidīju Tevi te ieraudzīt. Domāju ka esi majās.
- Es nolēmu atbraukt Tev pakaļ. Biju tikai iebraucis pie sevis dzīvoklī pa ceļam no kāzām uz pāris stundām nosnausties un ieskriet dušā, bet sapratu, ka gribu Tevi redzēt.
- Nevajadzēja. Redzu ka esi noguris kā suns.
- Nekas, redzot Tevi viss nogurums pāriet.
Sema pasmaidīja.
-Labi, braucam, gribu gulēt, šobrīd par miegu atdotu karaļvalsti un pāris pūru bagātības.
Abi devās uz mašīnu. Pēc desmit minūšu brauciena viņi jau bija pie Semas mājas.
- Nāksi augšā? Sema pagriezusies pret Ralfu pajautāja.
- Tad es netikšu vairs nekur prom, jo nolūzišu kaut kur kādā stūrī.
- Man nav iebildumu, ja Tu to arī izdarītu, tā kā nāc vien augšā.
Uznākusi augšā Sema iegāja dušā, Ralfs jau bija paspējis to izdarīt pie sevis dzīvoklī, tāpēc saklāja gultu gulēšanai.
Sema iznāca no dušas un mugurā viņai atkal bija tas pats sarkanais naktskrekls.
Ralfs to pamanījis, nopūtās.
- Kas noticis?
- Nekas īpašs, vienkārši tas apģērba gabals, kas Tev šobrīd mugurā mani satrauc.
- Hmm, tik traki?
- Tu pat nespēj iedomāties.
Sema klusi iesmējās.
- Var jau viņu arī novilkt, tad Tu netiktu mulsināts.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-39-dala/733957
