local-stats-pixel fb-conv-api

Savādāk 80

Mūzika skanēja ļoti skaļi un gaisā varēja just alkohola smaku. Labi, ka 1. septembris iekritis piektdienā, jo savādāk ballīte nebūtu tik jautra. Turēdama Leo aiz rokas, mēs devāmies dziļāk pūli, kur cilvēku bija ļoti daudz. Sasveicinājos ar klasesbiedriem un ar Leo draugiem, ko pazinu. Kā jau parasti, visi runāja par vasaras notikumiem, jo šos 3 mēnešus visi izbauda brīvību un piedzīvojumus.

Vakara gaitā mēs visu laiku dejojām. Elīza pret Marku izturējās mazliet vienaldzīgi, tāpēc es ar viņu un Leo pavadīju gandrīz katru mirkli.

Es – Es aiziešu uz virtuvi mazliet atvilkt elpu. Atnesīsi kaut ko padzerties ? – noteicu Leo pie auss un viņš piekrītoši pamāja ar galvu un aizgāja uz bāra pusi. Pateicu Elīzai, ka došos atpūsties, bet viņa tikai pamāja ar galvu un turpināja dejot.

Iegāju virtuvē un nopriecājos, ka skaļā mūzika šeit vairs nebija tik ļoti dzirdama un ka neviena šeit nebija. Apsēdos uz galda un novilku kurpes, lai mazliet atpūtinātu kājas. Jutos nogurusi, bet priecīga par to, ka atkal katru dienu satikšu savu labāko draudzeni un savu puisi, ka satikšu klases biedrus, ar kuriem man ir labas attiecības. Vienkārši biju laimīga, ka atkal varu būt vienkāršā meitene Patrīcija, nevis augstākās sabiedrības Kristīne.

Dzirdēju atveramies virtuves durvis un pacēlu acis uz atnācēja pusi, domājot, ka atnācis Leo, bet maldījos.

M – Ko Tu šeit viena pati, Patrīcij ? – Marks, tuvojoties man, jautāja.

Es – Atpūšos no Tevis un visiem pārējiem. – nīgri noteicu.

M – Kas tad nu ?

Es – Kas Tev par daļu ? – viss manī iekšā vārījās par to, kā viņš izturās pret manu draudzeni un man vēl tagad neliek mieru, bet centos izturēties pavisam mierīgi, - Tev nebija jābūt pie savas meitenes ?

M – Pie Elīzas ? Viņa šodien ir pavisam vēsa.

Es – Nu tad padomā, kāpēc tā ir. – dusmīgi noteicu un piecēlos no galda.

M – Vai nav vienalga ? Man tāpat labāk patīc Tu. – Marks noteica, pienākot man pavisam tuvu.

Es – Aizmirsti. Man ir puisis un Tu man nepatīc.

Dzirdēju atveramies durvis un cerēju, ka tas ir Leo. Gribēju paskatīties, kas ienāca, jo Marks stāvēja man priekšā tā, ka nevarēju redzēt atnācēju. Kad gribēju liekties viņam garām, puisis piespieda savas lūpas manējām un es viņu momentāli atgrūdu. Dzirdēju saplīstam glāzi pret flīžu grīdu un aizcērtamies durvis. Iesitu Markam pļauku un, ātri uzraudama kājās savas kurpes, izskrēju no virtuves. Pametu skatienu apkārt un pamanīju Elīzu un Leo izejot pa ārdurvīm. Laužoties cauri pūlim, es devos uz ārdurvju pusi. Izejot ārā, redzēju 2 mašīnas izbraucot no pagalma. Pārskatot pagalmu, sapratu, ka šeit nav ne Leo, ne Elīzas mašīnas. Tātad viņi visu redzēja un pārprata.

Apsēdos uz pakāpieniem un asaras sāka līt pār maniem vaigiem. Viņi pat nedeva man iespēju paskaidrot. Ātri izvilku no somiņas telefonu un sāku zvanīt Leo. Viņš neatbildēja uz maniem zvaniem, tāpēc centos sazvanīt Elīzu, bet arī viņa uz maniem zvaniem neatbildēja. Ieslidināju telefonu atpakaļ somiņā un ļāvu asarām slīdēt pār maniem vaigiem, pat nemēģinot tās noslaucīt. Mans telefons iepīkstējās, liecinot, ka pienākusi jauna īsziņa. Ātri izvilku telefonu no somiņas, cerot, ka ziņa ir no Leo vai Elīzas. Manas cerības piepildījās un ziņa bija no Elīzas.

„Tas bija pavisam zemiski. Kā Tu varēji ? Gaidot savu puisi, sākt skūpstīties ar labākās draudzenes puisi... Es jau zināju, ka tas, ko teici par Marku nav taisnība. Tu vienkārši biji greizsirdīga, jo pašai viņš patika. Priecājies – tagad varat būt laimīgi. Vari nemaz nemēģināt man vai Leo kaut ko skaidrot, jo, ja jau par savu identitāti vari melot pus pasaulei, tad nebrīnos, ka vari melot arī mums. Arī Leo teica, lai liec viņam mieru. Mājās vari iet kājām. Elīza.”

Asaras pār vaigiem sāka slīdēt ar jaunu sparu, jo tikko es pazaudēju gan puisi, gan visu laiku labāko draudzeni.

55 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000