Sveiki. šeit ir mans raksts, ko jau sen uzrakstīju, bet būs pa daļām, jo es gribu zināt ko jūs domājat. Neesmu nekāda rakstniece, vienkārši brīvā laika nodarbe. Gan jau ir kaut kur kļūdas, bet tas jau nekas. Kopā laikam būs kādas 7 daļas. pārējās vēlāk ielikšu, ja jums patiks. Man ļoti patīk rakstīt šausmu stāstus. No ko varu Jums teikt. Ceru ka vismaz kādai daļai patiks
Kad es biju maziņa( 6 gadiņi ), tad man visu laiku rādījās murgi un diezko nepatīkami tie bija. Vienu reizi es redzēju kā es tieku spīdzināta, bet kas to man darīja, es neredzēju. Spīdzināšana bija šāda - sākumā es aiz kājām tiku izvilkta no gultas. Mani vilka kādu 1 km vai pat vairāk. Es nekā nesapratu, pat saucu palīgā, bet es biju kādā vietā, kur neviens cilvēks vai dzīva radība nebija. Kapsēta tā arī nebija, jo tad es to būtu pamanījusi. Mani vilka un vilka, kamēr beidzot apstājās. Centos piecelties, lai varētu aizmukt, bet nekas nesanāca, jo es jau biju piesieta pie krēsla vai galda, īsti neatceros. Es tikai redzēju tumsu un gaismu, kas spīdēja uz manīm. Es domāju, ka iespējams ar mani runās, bet bija tikai kapa klusums. Kaut kāda radība pienāca pie manis ar visādiem asiem priekšmetiem kā stikla gabals, uzasināts nazis. Es domāju, ka man gals ir klāt. Sākumā man ar stikla gabalu man iegrieza pāris reizes, tas nenormāli sāpēja, bet tādā ziņā nieks vien bija, jo pēc tam ar nazi grieza man mazus gabalus nost no ķermeņa. Tad pēkšņi bija klusums un es domāju - beidzot mocības ir galā, bet izrādījās pavisam savādāk. Izrādās zem manām kājām bija liels gaļas smalcinātājs, kas man nepatika. Tad mani atsēja un es kritu tieši iekšā, bet tad parādījās tumša bilde un es piecēlos savā gultā, itkā nekas nebūtu noticis. Noskrēju lejā pie mammas, lai izstāstītu tikko redzēto murgu, bet mamma nebija. Tad es piecēlu tēti un prasīju:"Kur ir mamma?" Tētis paskatījās un arī neredzēja viņu. Tētis zvanīja mammai, bet viņa necēla klausuli. Tad tētis aizgāja līdz skapim un skatījās vai niņas mantas ir savās vietās. Viss bija skapī, kas mammai piederēja, bet pati mamma nebija. Tētis iedomājās ieslēgt TV, pat nezinu, kāpēc viņš to darīja. Pa TV rādīja ziņas un tur tika teikts, ka esot gājusi bojā sieviete. Viņai esot sagriezts viss ķermenis un vēl no pāris vietām nogriezti mazi ādas gabaliņi. Es klausījos ļoti uzmanīgi un tad es atcerējos, ka man tikko bija tāds murgs. Dīvaina sakritība. Es nesapratu, kāpēc tieši mana mamma, kāpēc nevarēja būt cita sieviete. Tētis pateica man, ka pēc divām nedēļām būs mammai bēres. Tās divas nedēļas pagāja ļoti ātri un pa to laiku man nekādi murgi nerādījās. Bērēs bija arī vecmamma un vectēvs. Kad mēs iegājām kapličā, es redzēju kā mamma tur guļ un sāku raudāt. Pirms mammu veda prom es pamanīju ko dīvainu. Apkārt viss bija normāli, bet pati mamma gulēja ar smaidu uz lūpām un to smaidu redzēju tikai es. Kad bēres beidzās, tad mēs visi devāmies mājās. Es visu dienu raudāju, jo kā nekā man mamma nomira, vēl pie tam tik nežēlīgi. Es nezināju, ko es darīšu tālāk bez viņas un tad es ieraudzīju, ka man ir tētis un vecvecāki un sapratu, ka tomēr būs labi. Bija pienākusi nakts un bija jādodas gulēt, bet man bija bail, ja nu atkal kaut kāds riebīgs, ļauns murgs ir, bet es gribēju gulēt, tāpēc nolēmu riskēt. Paldies dievam nekādi murgi man nebija. Bija pienācis rīts, pamodos un nogāju lejā un ieraudzīju, ka tētis jau pagatavojis brokastis.Es paēdu un devos atpakaļ uz savu istabu. Man nebija ko darīt, tāpēc izdomāju sakārtot istabu. Kamēr kārtoju, tikmēr es saliku visu savās vietās. Tas, kas man atgādināja mammu, es ieliku vienā kastē, jo kad izdomātu paskatīties tad, lai nebūtu jāizārda visa istaba. Kad biju visu to izdarījusi, tad izdomāju nosnausties, jo pa dienu jau murgi itkā nav.
