Pirmā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni/784086
Šeit būs otra daļa. ceru, ka jums patiks
Es ielīdu savā mīkstajā gultiņā un aizmigu. Izrādās, ka pa dienu tomēr murgi rādās, bet šis murgs man sākās ļoti dīvaini. Es biju ar draugiem kādā ballītē un mēs ļoti labi izpriecājāmies. Pēc lielām izpriecām visi bija noguruši un izdomājam doties mājās. Katrs gāja savu ceļu, bet es gāju ar divām draudzenēm. Kamēr mēs gājām, tad viena draudzene pateica, ka varētu aiziet uz kādu vietu. Es itkā nepiekritu, jo biju pārāk nogurusi, bet draudzenes mani pierunāja. Mēs gājām cauri mežam. To mežu es labi zināju, tāpēc man nebija bail. Mēs pagājām kādu gabaliņu un pēkšņi priekšā parādījās kāda pamesta māja. Tā tur nekad nebija, es to zināju, jo diezgan bieži es pastaigājos pa to mežu un nekad to māju tur nebiju redzējusi. Draudzene teica, lai mēs tur ieejam iekšā, bet es biju pret. Draudzene pat sāka lūgties un tad jau es piekritu. Nekā traka tur nebija, tikai viss tumšs un kaut kādas mantas. Izskatījās pēc bomžu mājas. Es draudzenei teicu, lai ātrāk ejam prom no šīs mājas, bet viņa atteica man. Bez draudzenēm es negribēju iet prom, tāpēc nācās palikt. Man galvenais bija visu laiku būt ar viņām kopā, bet tad es pamanīju, ka viena no draudzenēm bija kaut kur pazudusi, tāpēc mēs devāmies meklēt. Neko daudz neatradām, tad piepeši mēs uzgājām vienām durvīm, kas tur iepriekš nebija. Tas man nepatika, bet nācās iet tur, jo mēs domājām, ka iespējams tur būs mūsu pazudusī draudzene. Kad mēs iegājām, mēs bijām pārsteigtas, jo viss bija sakopts nevis kā citā mājas daļā. Mēs izstaigājām visu istabu, bet nekā neatradām. Tad piepeši atkal parādījās durvis un mēs nedomādamas vienkārši gājām iekšā. Kad iegājām, tad mēs bijām pārsteigtas. Visa istaba bija tumši sarkana. Mēs pagājām tālāk un ieraudzījām ko šausminošu. Priekšā mums stāvēja mūsu draudzene ar ādas pātagu rokā un pretī viņai bija kāds vīrietis. Vīrietis karājās uz diviem āķiem, kas bija pie ķēdēm. Viņam gan jau nenormāli sāpēja, bet tas jau vēl nekas. Izrādās viņam bija novilkta āda. Draudzene cilvēku ādu izmantoja kā dekoru savam midzenim. Kad draudzene paskatījās uz mums, es domāju ka gals klāt, bet viņa neskatījās uz mani, bet gan uz otru draudzeni. Kad draudzene slepkava nāca tuvumā, es centos otru draudzeni aizstāvēt - sitot, spērdot slepkavu, bet nekā. Kad slepkava paņēma draudzeni un tulīt bija gatava nodīrāt viņai ādu, tad es pēkšņi pamodos. Sākumā es domāju, kas ir noticis, bet tad es paskatījos apkārt un sapratu, ka tas bija tikai kārtējais murgs. Tad es noskrēju lejā pie tēva, par laimi viņs bija dzīvs, bet atkal bija viena liela problēma. Pēkšņi tētim piezvanīja vecmamma un pateica, ka vectēvs ir miris. Tētis bija šokā to dzirdot. Viņš man nekā negribēja teikt, bet es noklausījos. Es nesāku raudāt, jo tad tētis saprastu, ka sarunu noklausījos. Vecmamma konkrēti nepateica, kas noticis ar vectēvu, bet teica lai atbrauc. Tētis man pateica, ka viņam jāskrien darba darīšanās, bet es zināju, ka tā nav. Kamēr tētis neredzēja, es tikmēr ielavījos mašīnā, jo es gribēju zināt konkrēti, kas ir atgadījies. Paldies dievam tālu nebija jābrauc. Kad bijām klāt, vecmamma jau gaidīja tēti, bet mani ne. Tētis aizgāja ar vecmammu uz māju, bet es tikmēr izkāpu no mašīnas un nezinu kāpēc devos uz lielo šķūni. Nevajadzēja man iet, jo es redzēju vectēvu karājamies uz āķiem pie ķēdēm, tieši tā kā manā murgā. Es neizturēju uz sāku raudāt un devos pie tēta. Tētis bija pārsteigts par to, ka esmu šeit, bet viņam bija šoks par to ko pateicu viņam. Tētis mani mierināja un es lēnām sāku nomierināties. Es pie sevīm domāju - ja tā būs katru reizi, tad man vairs nebūs ģimene. Gulēt meiet es arī nevaru. Un atkal pēc divām nedēļām bēres. Kamēr tās divas nedēļas vilkās, neviens murgs nebija. Pagāja divas nedēļas un mēs trīs devāmies uz bērēm. Kad ceremonija bija gandrīz beigusies, tad es pamanīju ko dīvainu. Vectēvam uz pieres ar asinīm bija uzrakstīts - ES NERIMŠOS. Es nesapratu kā tas bija domāts un kas to uzrakstīja. Tētim to nepateicu, jo viņš man neticētu. Pēc bērēm devāmies pie vecmammas. Vecmamma ļoti pārdzīvoja un tāpēc mēs pie viņas palikām pa nakti. Es ar bailēm gāju gulēt. Pamodos normāli. Nekādi murgi nebija. Vecmamma bija nomierinājusies un tetim vajadzēja braukt uz mājām. Visi kopā pabrokastojām, atvadījāmies un devāmies uz mājām.
