Pirmā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni/784086
Otrā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni-Otra-dala/784283
Trešā daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sapnis-sapni-tresa-dala/784482
Nākamaja naktī atkal murgs ir klāt. Šoreiz es ar tēti devāmies pastaigā pa pļavu. Nekā baismīga nebija. Tad pēkšņi priekšā parādījās dzelzceļa stacija ar ļoti daudz kravas vilcieniem. Es neredzēju nevienu pasažieru vilcienu. Tētis gribēja apskatīties, kas tur notiek, bet es viņam teicu, lai neiet, jo nekas labs mūs nevar sagaidīt. Tētis mani nepaklausīja un tomēr gāja. Viena palikt es negribēju, tāpēc devos līdzi. Mēs izpētījām visus vilcienus. Tētis saprata, ka nav jēgas palikt, tāpēc devāmies prom. Mēs jau gandrīz bijām ārā, bet pēkšņi viens kravas vilciens sāka darboties pats no sevis, jo nevienu cilvēku neredzēju, izņemot mūs. Mēs abi bijām ļoti pārbijušies, tāpēc nolēmām ļoti ātri skriet, lai nepamana. Mēs pagriezāmies un grasījāmies skriet prom, bet negaidīti lielie vārti sāka vērties ciet, bet par laimi mums bija tāds brīdis, ka bija palikusi maza sprauga pa kuru mēs izbēgām. Mēs tik mukām cik vien tālu iespējams. Kravas vilcienu vārti neapturēja un tas lielā ātrumā nesās cauri. Mēs ar tēti pašķīrāmies un katrs skrēja savu ceļu, bet kravas vilciens zināja ko grib noķert un tas bija tētis. Es apstājos uz īsu brīdi, lai redzētu kas notiek un tētim bija lielas nepatikšanas. Es viņu nekā nevarēju brīdināt, jo tad kravinieks sāktu braukt uz manu pusi, bet es gribu, lai mēs abi izdzīvojam. Es klusītēm skrēju viņiem pakaļ un ieraudzīju, ka kravinieks jau tēti ir paspējis noķert. Es nesapratu, ko kravinieks grasās darīt, jo tas tikai stāvēja uz vietas, itkā kaut ko gaidīdams. Tad kravinieks sāka kustēties un izmantoja kaut kādu āķi, lai noķertu tēti un tas arī izdevās. Kravinieks pēkšņi sāka braukt man virsū ar visu tēti uz āķa. Vilciens pēkšņi apstājās, bet tētis aizlidoja priekšā. Tur, kur tētis aizlidoja, tur bija sliedes un viņš tieši uz sliedēm uzkrita. Vilciens atkāpās, tētis centās piecelties, bet viņam nekas nesanāca, jo kā nekā tētis tika vilkts pa zemi, pa asfaltu. Tas tak ir nenormāli sāpīgi. Tētim viss sāpēja, tāpēc izdomāja, ka vajadzētu atpūsties, bet viņš atpūtās neīstajā vietā. Kravinieks jau sāka kustēties uz tēta pusi. Kravinieks jau brauca pamatīgā ātrumā un tētis nepaspēja noiet no sliedēm. Tas brauca un pārbrauca pāri tētim, sadalot viņu trijās daļās. Pēc tam, kad jau tēti bija nogalinājis, tad tas devās uz manu pusi. Tas metās tādā ātrumā, ka es pat nepaspēju pakustēties un tas jau bija 5 cm no manas sejas, un bums, es pamodos. Kad biju pamodusies, es skatījos uz tēta gultu, lai pārbaudītu vai tas tiešām bija murgs. Tētis gultā nebija. Nezināma iemesla dēļ es ieslēdzu TV un tieši rādīja ziņas. Man nepatika ko es redzēju, jo es redzēju savu tēvu trijās daļās uz sliedēm. Un atkal bēres. Divas nedēļas paskrēja nemanot, bet šoreiz mēs nedevāmies uz kapliču, bet gan krematoriju. Es un vecmamma ļoti raudājām, jo redzējām kā aiziet mīļš cilvēks. Šoreiz nekādu dīvainību nebija kā iepriekšējās bērēs. Es izdomāju, ka palikšu pie vecmammas dzīvot. Es aizgāju ātri gulēt, bet murgi par laimi nebija. No rīta piecēlos, aizgāju paēst un kaut ko padarīju ārā, vai nu pašūpojos vai arī paspārdīju bumbu. Bija pienācis vakars un vecmamma pasuca mani ēst. Pēc vakariņām es aizgāju nomazgāties un pēc tam doties gulēt.
