Samurajs turpināja savu ceļu. Viņš apzinājās, ka šīs dienas laikā ir jāsasniedz Hinšū ciemats, lai nezaudētu tempu un līdz naidnieka pilij nokļūtu ātrāk kā trīs mēnešos. Tas nozīmēja, ka šodien Sui Jin nevar atļauties atpūtu dienas laikā.
Diena bija karsta un Sui Jin bija pārguris. Nepalīdzēja arī naktī notikušais Jamī uzbrukums . Jaunais samuraju vīrietis bija pārguris un izlēma, ka, tomēr, var atpūsties. Viņš rēķināja, ka ja tagad atpūtīsies pāris stundas, tāpat uz nakts tumsu var paspēt nokļūt Hinšū ciematā un šīs pāris stundas nemainīs neko.
Nosēdies kāda koka ēnā, Sui Jin atlaidās. Zirgu viņs piesēja pie tā paša koka. Sui Jin dzēra ūdeni, lai veldzētu karstuma radītās slāpes. Sui Jin paņēma mazu gabaliņu līdzpaņemtā ēdiena un klusi ēda. Domas viņa galvā raisījas ap to, kas notiek mājās. Kā ģimene uztvēra to, ka viņš nepaklausīja tēva padomam un devas prom uzreiz, nepārdomājot šo lēmumu ilgāk. Domas iztraucēja soļi. Sui Jin pagrieza galvu un pamanīja vecu vīru, kurš steberēja viņam garām. Sui Jin vēlējās aprunāties ar veco vīru, taču, kad Sui Jin otreiz pagrieza galvu vīra virzienā, večuks bija izgaisis tā itkā viņš nemaz nebūtu bijis šeit. Sui Jin to uztvēra kā pārguruma mājienu.
Jaunais samurajs koka ēnā atpūtās labas 2 stundas un atgriezās pie ceļa. Ceļš bija mierīģs, neviens viņam netraucēja un līdz ar saules rietu viņs iejāja Hinšjū ciematā. Jaunais vīrietis piejāja pie sargu būdas un lūdza, padomu, kur var meklēt naktsmājas. Sargs atpazina Sui Jin un aizsteidzās meklēt jaunajam vīrietim naktsmītni. Nepagāja ne pusstunda un jaunais vīrietis dusēja salad miegā, siltos pēļos.
