Sui Jin zirga mugurā jāja vairākas verstis līdz sasniedza, kādu mierīgu klajumu, kurā izvēlējās rast nelielu atpūtu. Iekurinājis ugunskuru Sui Jin mazā katliņā vārīja ūdeni, lai iedzertu tēju.
Tējas dzeršana mierīgajam klana vadoņa dēlam neradīja nekādas rūpes un ceļinieks izlēma atpūsties. Miers gan jaunajam vīrietim nebija ilgs. Drīz pēc viņa iemigšanas pie vīrieša ieradās bariņš naktsmiera traucētāju ar vārdu Jamī. Jamī, saukti arīpar ļaunajiem gariem vai mežonīgajiem gariem un dvēselēm, šim vientuļajam ceļiniekam tvērās kājās un neļāva gulēt. Jaunais Sui Jin uzmetās kājās un centās šos garus aizbiedēt ar uguni, taču Jamī tikai pasmējās un turpināja savus nedarbus. Sui Jin pārzināja nelielus maģijas pamatus un prata burvestību, kas like atkāpties ļauniem gariem, tajā skaitā arī Jamī. Pielietojis šo burvestību viņš spēja likt atkāpties saviem naktsmiera traucētajiem un varēja atgriezties pie miega baudīšanas.
Rīts Sui Jin aizsākās ar situācijas novērtēšanu. Jamī uzbrukums viņam bija licis zaudēt vienu no zobeniem, un daļu līdzpaņemtās pārtikās. Sui Jin pārak nesatraucās, jo pa ceļam uz naidnieku klana pili būs vairāki ciemati, kur viņš varēs iepirkt gan pārtiku, gan tikt pie jauna zobena. “Ceļa, sākums ir grūts, taču laika zīmes liecina par to, ka turpinājumam jābūt vieglākam,” pie sevis domāja jaunais samurajs, sēdās mugurā zirgam un devas tālāk savā garajā un grūtajā ceļojumā.
