local-stats-pixel fb-conv-api

Salauztā *6122

221 0

Deivids.


Sēžu savā istabā tā kā tāds muļķis, taču man bail spert kāju ārā no šaurās telpas, jo es zinu, ka Melas vairs nav. Kaut kur pakrūtē šausmīgi smeldz, bet es nespēju nedz izkliegt, nedz izraudāt tās sāpes.
Marija sēž uz gultas un nebilst ne vārda. Tikai raugās tālumā. Es vēlētos, lai viņa pazūd, taču nespēju to pateikt..


Izvilku no kabatas blašķi un ierāvu krietnu malku, pēc tam uzreiz aizdedzināju cigareti. Jutu, kā alkohols iesūcas asinīs, tā bija labi. Pareizi..
-Deivid, lūdzu nedzer! - Marijas balss mani atgrieza īstenībā. Viņas balss bija neticami līdzīga Melānijas. No visas sirds vēlējos, kaut ar mani runātu Mela.


-Lūdzu, liec mani mierā! - Uzbrēcu, - Nekad tu neesi ne ar ko apmierināta! Vai tu vari reiz atstāt mani vienu?! - Turpināju kliegt.
Marijas lielās acis pildījās ar bailēm un asarām. Viņas augšlūpa tik tikko noraustījās un viņa, roku turēdama priekšā mutei, izskrēja no istabas, skaļi aizcirzdama durvis aiz sevis.


Paķēru spilvenu un triecu to pret sienu. Es atkal visu sačakarēju.
Iedzēru vēl vienu malku. Izdzirdēju klauvējienu pie durvīm un nikni paglūnēju nācēja virzienā.
Jans. Ko viņam vēl vajag?!


-Sveiks. - Viņš neizskatījās priecīgs. Drīzāk nikns uz mani..
-Ko tev vajag? - Uzšņācu.
Jans pienāca man tuvāk. Vienā brīdī man šķita, ka viņa dūre tūlīt skars manu seju, taču tā apstājās gaisā, pēc tam nokrītot gar sānu.


-Es nekad nedomāju, ka esi gļēvulis. - Viņš noņurdēja un apsēdās uz krēsla. Tā tad manu gļēvulību bija pamanījuši pilnīgi visi.. pat Jans.
-Ko tu ar to domā? - Jautāju, kratot cigaretes pelnus uz netīrās dēļu grīdas.
-Tu pat neatvadījies no viņas. - Jans spļāva vārdus ārā kā žulti.
Jana vārdi man iedzēla. Es neatvadījos no Melas. Jā, esmu gļēvs. Es ļāvu viņai aizbraukt..


-Ko man citu bija darīt?! - Uzbrēcu.
-Tu esi idiots vai izliecies? Jebkurš gribētu būt tavā vietā! - Jans teica savādi rāmā balsī, - Tu neredzēji, kā viņa tevi mīlēja, kā pārdzīvoja. Tu nebiji pelnījis viņu un nekad nebūsi!
-Es zinu. Tieši tāpēc es ļāvu viņai aizbraukt.. Jan.. - Mana balss aizlūza, - Man viņas sasodīti pietrūkst. Man liekas, ka tūlīt viņa ienāks pa durvīm iekšā, ka sajutīšu viņas augumu pie sava. - Atzinos un noslīdēju gar sienu uz grīdu, iesēžoties cigaretes pelnos.


-Man arī. - Jans atbildēja. Es redzēju, ka Mela viņam nozīmē kaut ko vairāk par parastu draugu.
-Tev viņa patīk? - Uzdrošinājos pajautāt.
-Jā. Mēs kļuvām arvien tuvāki, un es domāju, ka mums sanāks kaut kas, bet viņa aizbrauca. - Jans rūgti atbildēja un paķēra manu blašķi. Dzēriens lika viņa sejai sašķobīties, taču mēs abi zinājām, ka alkohols neatrasinās problēmas, tikai sasildīs un liks justies labāk kaut uz īsu mirkli..


-Dažreiz man šķiet nepareizi, ka es atkal satiku Mariju. Kāpēc viņai bija jābūt dzīvai?- Klusām ierunājos.
-Deiv, tu esi preteklis. Tu spēlējies ar viņām abām, itkā viņas būtu mantas. Mela tev deva iespēja palikt ar Mariju, tad dari to, jo tu esi viņai vajadzīgs vairāk par visu šai pasaulē. - Jans nopietni teica, tad piecēlās kājās, - Ak, jā. Vēstule no Melas. - Viņš piebilda un pasniedza man uz pusēm pārlocītu rūtiņu lapiņu.


-Paldies.. - Apjucis atbildēju.
-Tu joprojām esi un paliksi kretīns manās acīs. - Jans noteica un pameta manu istabu.


Es ilgu brīdi lūkojos uz vēstuli savās rokās. Tā šķita tik dārga un svēta, jo bija vienīgais, ko Mela atstājusi, taču man bija bail to vērt vaļā. Man bija bail pēc vēstules izlasīšanas izdarīt ko stulbu un nepareizu.


Piecēlos kājās. Galva nedaudz reiba, taču biju pietiekami pie apziņas, lai apzinātos savu rīcību un tās sekas.
Aizdedzināju vienu papīra stūri un ļāvu liesmām laizīt Melas pirkstu nospiedumus un pildspalvas pieskārienus.
Atvēru logu un palaidu vēstuli vējā. Atcerējos nesen teiktos Jana vārdus.

Esmu vajadzīgs Marijai. Man jāpaliek ar Mariju, man jāļauj Melānijai dzīvot tālāk, jāļauj, lai kāds cits dara viņu laimīgu, jo es to nespēju.


Es neesmu viņu pelnījis.

221 0 22 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 22

0/2000
12 avatars12

A vit nē, es aiziešu pie tā Deivida un patiekšu, ka pat es saprotu, ka viņš ir G-Ļ-Ē-V-U-L-I-S, kad nākamā?

1 0 atbildēt
Un kas tad tas tagad bija? Burvība.
0 0 atbildēt
Amm... man ļoti interesēja vēstules saturs... so... piedod bet mīnuss xD
0 0 atbildēt