Vēlies saņemt kādu adrenalīna devu, pirms gulētiešanas, vai nakts geimošanas? 
Varbūt vienkārši esi spoku stāstu cienītājs? Jebkurā gadījumā, ja šajā vakarā esi ticis jau līdz šejienei, tad atpakaļceļa vairs nav.
Stāsts saucās "Tu beidzot to atklāji", tulkots no angļu valodas. Runā, ka esot balstīts uz patiesiem notikumiem, bet par to spriediet paši ;)
Ilgi pirms es piedzimu, mani vecāki īrēja māju pilnīgi citā mūsu štata daļā. Manai mātei nekad tā īsti nepatika tā vieta. Viņai kaut kas vienkārši nelikās pareizi ar to namu. Šī dīvainā sajūta nepazuda pat pēc vairākiem tur pavadītiem mēnešiem. Patiesībā, laikam ritot, viņa sāka justies vel drausmīgāk, maigi izsakoties. Viņa to raksturoja jau kā paranoju.
Mana tēva grafiks tika mainīts un tagad viņam bija jāstrādā nakts maiņās. Pirmajā naktī, kas mātei bija jāpavada vienai, bija drausmīgs trauksmes uzbrukums. Viņai bija sajūta, ka kaut kas ļauns bija viņas tuvumā. Nespēdama to izturēt, viņa piezvanija draudzenei, kas pie viņas pavadīja atlikušo nakti. Nākamajā naktī mans tēvs jokoja par viņu kā par tādu bailuli.
Nākamajā naktī, pirms tēvs devās uz savu darbu, māte kautrīgi nolika lielu pāri asu šujamrīku zem sava spilvena. Viņa teica, ka jutās neērti, jo, protams, tas viss bija tikai viņas iztēle. Māte pat bija apdomājusi nolikt apakšā nazi, taču tas būtu pārāk dīvaini un jau par daudz. Bet tā pat, viņa vēlējās kaut ko zem spilvena, lai nomierinātu savus nervus un tā nu viņa devās gulēt.
Sapnis bija ļoti intensīvs - tāds, kurā tev nav ne jausmas, ka tas vispār ir sapnis. Viņa teica, ka sapnī viņa piecēlās, lai dotos uz vannas istabu. Tad, kad viņa devās atpakaļ no vannas istabas, sapnī viņa pēkšņi sāka just tirpšanas sajūtu pa visu savu ķermeni. Tad, pēkšņi, viņa vairs nespēja paelpot.
Sākumā sapnī viņa saglabāja mieru, bet viņas elpa nenāca. Viņa mēģināja rīt un sajuta smagu spiedienu kaklā - gluži tādu kā rokas žņaudzienu, kas neļauj norīt. Tad spiediens uzlēca un bija zem žokļa līnijas, spiežot tik ļoti, ka viss viņas kakls sāka brukt uz iekšpusi. Viņa nokrita uz ceļiem. Māte pēkšņi bija attapusies, ka izdveš gārstošas skaņas. Viņa teica, ka jutās tā, ka vēlētos izraut savu mēli tikai tādēļ, lai tikai spētu ievilkt kaut nedaudz gaisu. Zem viņas ausīm bija pulsēšana un viss gaitenis sāka svārstīties.
Viņa nezināja kādēļ, bet viņu bija pārņēmusi tikai viena doma - ka viņai ir jātiek uz gultu. Viņa sāka rāpot pa gaiteni uz ceļiem, zenot sevi uz priekšu ar elkoņiem, joprojām rīstoties pēc gaisa. Paklājs dedzināja viņas ādu. Bija tāda sajūta, it kā viņa būtu zem ūdens, katra nieka kustība sastapās ar milzīgu pretestību. Beidzot viņa tika līdz guļamistabai.
Par spīti viņas labākajiem mēģinājumiem sevi nomierināt, viņas sirds sitās tik stipri, ka katrs nākamais sitiens fiziski sāka sāpēt. Pēkšņi kaut kas viņas kaklu bija savilcis tik cieši, ka tas sāka krakšķēt. Viņa nodomāja "Es miršu", tas viņai iedeva papildus adrenalīnu. Viņa uzvilka savu roku uz gultas un iegrābās zem spilvena... un tad viņa pamodās.
Saule bija iesākusi aust un istabā nāca svaigi gaismas stari. Viņa bija izmirkusi sviedros un, pārāk šokēta, lai kustētos, nogulēja gultā vel pusstundu. Tad viņa beidzot pārliecināja sevi piecelties un kad izvilka savas kājas no segas, pēkšņi tajās sajuta smeldzošu jēluma sajūtu. Viņa paskatījās uz kājām un redzēja drausmīgākos paklāja apdegumus, kādus jebkad bija redzējusi. Veseli ādas slāņi bija noplēsti, rēgojās mazas asins svītras uz violētu ādu. Tikai pēc tam, kad viņa lēnām apgāja apkārt gultai un devās uz durvīm, kad viņa pamanija, kas bija noticis ar šūšanas rīkiem - tie bija iesprūduši trīs collas dziļi sienā.
Mamma bija sakravājusi savas somas un pārcēlusies pie savas māsas pat pirms mans tētis bija atgriezies mājās. Viņa atteicās atgriezties mājā, lai cik ļoti tētis sūdzējās par izmaksām, kas būtu jāsedz, lai lauztu nomas līgumu. Beidzot, tētis padevās un sazvanīja saimnieku.
Viņš bija pārsteigts, ka saimnieks tik viegli padevās un ļāva vecākiem izvākties par summu, kas viņiem tik pat kā neko nemaksāja.
- “Es pieņemu, ka jūs beidzot uzzinājāt par to," teica saimnieks.
- "Ko uzzināju?" Jautāja tētis.
Izrādās, ka pirms pieciem gadiem mirusi sieviete tika atrasta tajā mājā. Izmeklētājs lietu beidza ar slēdzienu, ka viņa bija nožņaugta. Sievietes puisis, kurš apliecināja, ka tajā vakarā pat neatradās sievietes tuvumā, tika apcietināts un notiesāts.
"Es zinu, ka puisis to neizdarīja," mana mamma teica, noslēdzot savu stāstu. "Un tādēļ es saku tavam tētim, ka izglābu viņa dzīvi. Es izglābu savu dzīvību un es izglābu viņu no savas turpmākās dzīves pavadīšanas cietumā."
