***
Trešdiena pienāca nemanāmi. Un gluži kā Konors solīja, mēs braucām pirkt man kleitu. Veikali kurus mēs apmeklējām bija ļoti, ļoti dārgi un grezni. Tie pat lika man justies neērti, jo es tiešām neesmu augstākās klases cilvēks kā Konors, šādas vietas nav domātas man. Konors laikam ieraudzīja manu saraukto seju un aplika roku man ap plecu, viņš izskatījās relaksēts un ar savu akmeņa seju turpināja iet uzpriekšu. Palūkojoties uz Kalebu ... tur jau nav nemaz ko teikt, viņš izskatījās tik laimīgs, ka varētu pārvākties te uz dzīvi.
Tikko kā mēs nonācam kleitu nodaļā, Konors pastūma divus lielos krēslus/pufus tieši pretī ģērbtuves durvīm, ieņemot vietu uz viena no tām. Bez brīdinajuma es tiku parauta uz sānu. Kalebs mani vilka kelitu virzienā cilājot vienu pēc otras, ik pa laikam ieliekot kāduman rokās. Tad, kad manas un Kaleba rokas bija pilnas ar kleitām es iegāju iekšā ģērbtuvē aiz sevis aizslēdzot durvis. Kleitu pielaikošana negāja tik gludi, kā es biju iecerējusi. To rāvēji ķērās man matos un izgriezumi bija ļoti dīvaini.
- Kaleb ? Tu nevarētu palīdzēt man ? Tās kleitas ir ļoti sarežģītas ! - es saucu caur kabīnes durvīm
- Nē, es pasaukšu kādu no veikala asistentiem kas ir sieviete. - Konors stingri noteica un es dzirdēju viņu aizejam.
Timēr pa to laiku, es saliku matus augšā copē, tā lai tie man netraucē kleitu vilkšanā. Pat minūte nepagāja, kad kāds klauvējās pie kabīnes durvīm. Ātri apsedzoties ar savu jaku es tās atvēru. Manā priekšā stāvēja sieviete, kurai varētu būt kādi 30.
- Nāc es tev palīdzēšu ar tām kleitām. - Viņa pasmaidīja un aizslēdza aiz sevis durvis.
Ar viņas palīdzību es piemērīju kleitu pēc kleitas, izejot ārā un pārādoties abiem zēniem manā priekšā. Bija kleitas kas patika Konoram, bet Kalebam nē. Tad takal bija kleitas kas patika Kalebam, bet Konoram ne īpaši.
- Es negribu, lai viņa dodas uz to pasākumu kā uz klosteri. Viņai ir skaists augums un tas ir jāizrāda ! - Konors skaidroja Kalebam.
- Bet es negribu, lai mana labāka draudzene parādītos tavam tēvam un visa viņa kompānijai, ka meitene kuru tu tikko savāci no ielas. - Kalebs strīdējās pretī.
Smagi nopūšoties es apgriezos apkārt un iegāju atpakaļ ģērbtuvē, novelkot grezno kleitu. Sievite ātri atvainojās un pameta ģērbtuvi, atgriežoties ar sarkanu kleitu savās rokās.
- Man liekās, ka šī kleita parādītu tavu ķermeni ļoti labi, bet neizskatītos lēti. - viņa smaidīja palīdzot man uzvilkt kleitu.
Kad es to uzvilku, kleita man ļoti iepatikās. Tās augša bija pieguļoša ar garām piedruknēm, kad svārki bija brīvi līdz zemei. Vienkārši, bet eleganti. Netērējot ne mazāko minūti, es izgāju lauka no ģērbtuves un parādījos zēniem.
- Šī kleita man jau patīk ! - Kalebs iesaucās sasitot plaukstas
- Mhm... man arī tā ļoti patīk, bet vēl labāk tā izskatītos uz zemes. - Konors teica piemiedzot man ar aci.
Šokā es iedevu viņam netīru skatienu un nosarku. Sieviete man blakus, laikam padomāja sazin ko.
***
Beigu, beigās mēs nopirkām sarkano kleitu un devāmies mājās... tas ir pie Konora. Es viņam apsolīju, ka es palikšu pie viņa pa nakti, kaut vai es labprāt paliktu pie Kaleba uz filmu vakaru. Izkāpjot no lifta es sekoju Konoram iekšā viņa dzīvoklī un Kalebs arī.
- Man likās, ka šis vakars ir tikai diviem... - Konors klusi noteica
- Eleanor, tu drīksti palikt pie manis dzīvoklī. Tiksimies no rīta ! - Kalebs teica pamājot man ar roku.
Zinādama, ka viņš tikai joko es darīju, kā viņš man lika. Bija interesanti pavērot Konora reakciju.
- Pagaidi, ko ? Tas nemaz nav tas ko es domāju ! - Viņš ātri iesaucās un paķēra mani aiz rokas
