***
Pēc kārtējā strīda ar Konoru, viņš izgāja laukā no manas istabas ļaujot man uzvilt drēbes. Pabeidzot ģērbties, es paņēmu rokās savu telefonu un uzrakstīju Kalebam atvainojoties par Konora zvanu. Viņš uzvedās tā itkā būtu bipolārs... Apstādinot sevi no stulbību domāšanas, es noskrēju lejā uz virtuvi kur mamma ar Konoru runāja.
- Par ko runājam ? - es jautāju ienākot virtuvē, apsēžoties uz vituves letes un paķerot ābolu no augļu groza.
Viņi abi palūkojās uz manis un pasmaidīja, tikai Konora smaids likās viltīgs.
- Es gatavoju vakariņas un Konors man tikko jautāja par nākošajām brīvdiem- mamma teica griežot dārzeņus, kamēr Konors stāvēja viņai blakus atspiedies pret ledusskapi.
- Unn kas notiek nākošajās brīvdienās ? - es neziņā jautāju
Mamma palūkojās uz Konoru ar zīmi, ka viņam tagad ir jārunā. Un viņš piekrītoši pamāja ar galvu.
- Kā tu jau zini, manam tēvam ir milzīgs bizness. Piektdien notiks ļoti liela un grezna ballīte saistībā ar viņa jauno paziņojumu, kas nevienam nav vēl zināms. Protams, ka es gribu lai tu nāc ar mani kā mans pāris. Ko tu par to teiksi ? - viņš jautāja
Mazliet saspringstot es palūkojos uz mammu, cerībā, ka viņa man neļaus.
- Eleanor, man liekas, ka tas būtu burvīgi ! Kā nekā Konors bija ļoti jauks un aizveda tevi uz slimnīcu, nemaz nerunājot, ka neatstāja tevi vienu. Tas ir mazākais ko tu vari izdarīt.
Saprotot, ka viņai ir taisnība es piekrītoši pamāju ar galvu un nolecu no letes.
- Bet ko lai es velku ? Man nav nekādu greznu kleitu... - es iesāku
- Tas nekas dārgā, man ir pāris kleitas kuras tu vari aizņemties no manis. - Mamma laimē iesaucās sasitot plaukstas.
- Umm, nav vajadzības ! Es aizvedīšu Eleanoru uz kādu no veikaliem un mēs varēsim nopirkt viņai kleitu. - Konors ātri vien iejaucās pa vidu
Atvieglojumā es nopūtos, jo manas mammas gaume ir slikta ... nopietni !
- Jā un es varētu paņemt līdzi Kalebu, viņam kā nākotnes dizainerim ar labu gaumi ir jāpasaka savas domas. - es teicu pasmaidot.
Mana mamma tagad dega laimē, kamēr Konors sāka liesmot dusmās dēļ tā, ka es pieminēju Kalebu. Viņam tiešām viņš nepatīk.
- Ak Kalebs, ļoti jauks zēns. Konor tev viņš patiks ! - Mamma viņam skaidroja
Konors iedeva mammai viltus smaidu un palūkojās uz manis ar ne tik jauku skatienu. Bet es ? Es izbaudīju katru sekundi kaitnot Konoru.
