***
Konors sazvanīja manu mammu, sakot, ka viņš mani aizvedīs mājās un viņai nav par ko uztraukties. Visu atlikušo ceļu es klusēju un neveidoju ne mazāko acu kontak. Līdz ko mēs tikām līdz mājām, gluži kā pirmajā naktī es uzskrēju augšā pa sliekšņa kāpnēm, ignorējot Konoru.
- Kāpēc tu mani ignorē ? - Konors prasīja tikai tagad izkāpjot no mašīnas.
Atkal neko neatbildot, es iegāju iekšā mājā un aizslēdzu aiz sevsi durvis, pa taisno uzejot augšā uz savu istabu. Noģērbjoties, es sāku staigāt apkārt pa istabu meklējot kaut ko ērtu ko uzvilkt. Kamēr es rakājos skapī, es dzirdēju manas istabas durvis atveramies.
- Princess, tu aizmirsi savu somu un ... - viņš sastinga ieraugot mani. Netīrs smaids parādījās uz viņa sejas un soma nokrita uz zemes. - Paskaties, kas mums te ir...
Paķerot pimro drēbju gabalu kas man bija, es ar to piesedzos.
- Lūdzu izej ārā ... - es klusi noteicu, jūtot sevi nosarkstam
Konora skatiens kļuva tumšs un tā vietā, lai izietu laukā viņš nāca man virsū. Nobīstoties es sāku skriet prom un ielecu savā gultā, paslēojoties zem segas.
- Lūdzu,Konor... nenāc, esmu pusplika ! - es vāji teicu
Es sapratu, ka viņš mani noignorēja, kad mana gulta ieliecās no smaguma un viņa lielais ķermenis bija uz manis. Sega tikai nocelta no manas sejas un Konors pasmaidīja.
- Noķēru.- viņš nočukstēja
Pārvelkot segu atpakaļ pāri manai sejai es tajā biju iekrampējusies. Viņš nedrīkst mani redzēt tikai apakšveļā, pietiek ar to, ka viņš uzvedās seksuāli kad redz mani kleitā, bet tagad esmu tikai apakšveļā.
- Lūdzu, liec mani mierā. - es vāji teicu
Vakardienas Konors, kurš uzvedās kā normāls cilvēks patika man daudz reiz labāk, kā tagadējais Konors. Tagad viņš mani biedē un liek justies neerti.
Pēkšņi pa istabu sāka zvanīt mans telefons, uzvelkot galvu laukā no segas es plaūkojos uz manu rakstāmgaldu kur tas atradās.
- Atvaino Princess, man ir jāatbild uz zvanu. - viņš noteica
- Nē ! Konor, tas ir mans telefons un mans zvans ! - es kliedzos
Viņš paņēma manu telefonu un pacēla klausuli. Viņa uzacis saraucās un viņš sakoda zobus, paliekot ļoti nopietns.
- Es tev iesaku vairs uz šo numuru nezvanīt, skaidrs ? ... Nē, klausi mani. Savādāk es atradīšu tevi un nositīšu ! - viņš norūca nometot klausuli.
- Kas tev par problēmām ? Tu nedrīksti tā runāt ar cilvēkiem, kas man zvana ! - es nokliedzos.
Viņš iedeva man netīru skatienu un ieņēma vietu kājgalī uz manas gultas.
- Tu ar viņu vairs nerunāsi, skaidrs ? Savādak es parūpēšos par to, ka viņš nebūs dzīvs, Eleanor. Es tev to apsolu.
Gaidu nākošo.
