Hm... Sveiki spoki! Man ir divas ūberkrutas labas ziņas un viena slikta:)
1. Mani ir faili atgriezti. (labā)
2. Man nav sarakstītas tālak nodaļas (slikta)
3. Yay, šodien ir mana dzimšanas diena!!! 
(laikam laba man :D)
Bet tgd pie stāsta!
10.nodaļa
Atklāsme par dēmoniem...
Nakts. Pulkstenis tikšķ jau otru nakts stundu. Es pamostos visa slapja no sava murga. Bailēs es paceļu savu pidžamas kreklu, lai pārliecinātos, ka tas tiešām bija murgs. Paceļot kreklu, man acu priekšā paveras... tukšums. Nevienas rētas, pat nav asinis. Pilnīgi nekā. Gan vēdera zona, gan sirds zona ir bez jebkādām rētām un traumām. Tomēr paskatoties savas rokas, nonāku pie secinājuma... Es tiešām miegā sev kaut ko nodaru. Bailēs nodrebu, jo rētas ir pāri visām rokām. Jūtos kā mūsdienu jauniete, kuru pametis puisis, un cerot, ka graizot vēnas, līdzēs remdēt sirds sāpes. Vispār murgaina ideja no jauniešu puses. Ir teiciens – „draugi nāk un iet..”. Tad man teiciens ir nedaudz pārvērsts priekš jebkura jaunieša. „Tāpat kā draugi, arī mīla nāk un iet, līdz nonāksi pie īstā, kurš būs, tavuprāt, īstais un vienīgais...” Esmu nedaudz novērsusies.. Ai, bet vismaz es aizmirsos par pulsējošām un sagraizītajām rokām. Devos uz vannas istabu, pameklēju aptieciņā zāles. Ar ūdeņraža pārskābi aplēju abas savas rokas. Rokas pārsedzās baltās putās. Rētas sūrstēja no šī šķīduma. Baltās putas vietām sajaucās ar sarkanajām asinīm. Bija jūtama pretīgā metāliskā smarža. Šis smārds man kļuva jau tik apnicīgs, ka šķiet visa mana dzīve no tā vien sastāv. Nāve - asinis, asinis - nāve. Es biju kļuvusi par nevainīgu cilvēku murgu. Vispār mirušo cilvēku murgu.
Pēc sāpīga šķīduma apslaucīju rokas ar vati. Pēc tam apsaitēju savas rokas, bet pirms tam uzsmērējot smēri. Smēre dzesēja, bet tajā pašā laikā sūrstēja rētas. Vēlējos, lai sāpes pazūd, bet... esmu pati sevi novēlējusi šādu likteni. Vajadzēja ļaut dēmonam mani iznīcināt. Ļaut man padarīt sev galu. Bet tad man nāca atklāsme...
http://spoki.tvnet.lv/literatura/10nodala/647032
