Prologs
Tas bija dienās, kad cilvēks savu ģenētisko materiālu bija izkaisījis ne vienā vien vietā galaktikā. Taču starpzvaigžņu komunikācija vairs nebija iespējama, jo kvantu pārmijas rezultātā visā galaktikā masas atšķirība starpzvaigžņu telpā bija palielinājusies, tāpēc sinhronizācija, pie kuras cilvēce bija strādājusi gadsimtiem, vairāk neatbilda sākumā izstrādātajam sinhronizācijas modelim. Katra cilvēku apgūtā planetārā sistēma bija izolēta un nevienam vairs nebija skaidrs, kas notiek citās zvaigžņu sistēmās un vai pirms tam izstrādātie pārvietošanās līdzekļi sasniedz savu mērķi vai pazūd izplatijumā, jo nebija nekādu iespēju pārraidīt ziņojumu, līdz kāds bija pametis zvaigznes telpu, kuras apgaismojums bija spilgtāks par citu zvaigžņu apgaismojumu.
Cilvēks bija sācis pārāk paļauties uz matēriju un tās īpašībām, aizmirstot par matērijas pārejas formām, kas satur vielu tās pierastajā veidā. Kvantu pārmijas rezultātā cilvēka izpratne par laiku saļodzijās, nebija nevienam nekāda skaidrība vai laika paliek vairāk vai mazāk, vai jācenšas civilizācija pārvietot katrā planētu sistēmā zvaigznei tuvāk, vai tieši otrādāk, tālāk no tās. Cilvēks savas zināšanas vairs nespēja balstīt sapratnē par visumu kā kaut ko kopēju, informācija par citās zvaigžņu telpās notiekošo vairs netika papildināta, tāpēc tā lēnām kļuva kā mīti vai pasakas, kuru patiesumu apliecināt nav nekādas iespējas. Nevienā no cilvēka apgūtās telpas, nebija skaidrība par to, kur, kad un kāpēc kaut kas ir sācies vai tehnoloģija ir virzāma, lai apgūtu vairāk telpas vai lai nostiprinātu esošo zināšanu nozīmību. Transportam, kurš tika sūtīts uz citām planētu sistēmām bija kritiska nozīme, jo tas bija kā vienīgais tehnoloģiskais paraugs, no kura neviena no civilizācijām negribēja šķirties, lai novērtētu savis apgūtās tehnoloģijas un zināšanas, kuras gan neatbilda kopējajam izplatījuma veidolam, jo tika veidotas saskaņā ar visumu pirms kvantu pārmijas.
Saturs:
Olgrau
Lampra
Haimanvozara
Nobeigums
lasi, vērtē, komentē 
