http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedeja-dziesma-8/665586
Mīlestībā kā karā- visi ieroči labi.
Sen nebiju tik labi izgulējusies, un jutu, ka guļu pārāk ilgi. Pavēru acis un ar rokām centos sataustīt vietu, kur gulēja mans draugs, bet tā vietā sajutu tukšumu. Miegaini piecēlos sēdus un apsedzos ar segu. Kamēr meklēju, kur vakar palika manas drēbes, Miks ienāca istabā ar paplāti un aiz sevis klusi aizvēra durvis. Smaidot aicināju viņu pie sevis.
-Labrīt, skaistule,- mīļais mani sveicināja un pasniedza leti man,- Elena sūta brokastis.- draugs apsēdās man blakus gultā un apskāva mani. Uz šķīvja bija pankūkas ar biezu putukrējuma kārtu un ogām. Kāri sāku ēst saldumu un tikmēr Miks mani turēja apskautu. Tik sen nebiju jutusies izbadējusies. Pašai negribot man izspraucās smaids un Mika sejā bija skaidri lasāms apmulsums.
-Pēc kārtīga sporta vajag kārtīgu miegu un paēst,- es viņam sacīju un Miks paņēma putukrējumu uz rādītājpirksta un nosmērēja man ar to degunu. Mīlīgi to saraucu un apsēdos tā, ka mana galva balstījās pret viņa plecu, kamēr viņa roka bija aplikta ap manu vidu. Žigli paēdu un pasniedzos pēc rīta bučas, ko, sev par izbrīnu, nesaņēmu.
-Esi paēdusi?- Miks pavaicāja un paņēma no manis leti ar tukšajiem traukiem. Izdzēru glāzi sulas un pasniedzu viņam to. Draugs mani paņēma sev klēpī un it kā aijāja. Tā viņš parasti darīja brīžos, kad mums priekšā bija gara jo gara saruna. Viss sākās ar mierinājumu, tad runāšana un tad...ārdīšanās. man vēderā iekņudējās bailes. Jau cik reižu šādas sarunas nebija novedušas pie strīdiem un asarām. Bez tam viņš tikai nupat bija atbraucis? Ne man, ne viņam tas nebija vajadzīgs. Un par ko gan mēs varētu runāt?
Apzināti apgūlos viņam uz rokas un ļāvu, lai viņa pirksti atšķetina pinkainās šķipsnas, kas bija radušās no gulēšanas. Miks nopūtās un es, aizturējusi elpu, gaidīju, kad vārdi nāks pār viņa lūpām.
-Tu miegā teici, ka kaut kas tevi vajā,- puisis klusi sacīja un pārtrauca glāstus, lai es varētu atbildēt. Pagriezos pret viņu un ielūkojos viņa acīs, kurās redzēju to pašu, ko vakar. Bet vai manās acīs varēja redzēt to pašu? Melot? Nemelot? Un ja nu mēs sastrīdamies?
-Tas bija murgs,- pat neapdomājoties vārdi izspruka man pāri lūpām un nespēju pat apdomāties, kad Miks atbildi uztvēra. Nācās žigli izdomāt turpinājumu,- Es bēgu un man pakaļ dzinās vesels bars vilku. Es biju nobijusies un vēl vairāk nobijos, kad tu nebiji te,- uzmetu lūpu un paslēpu galvu viņa kakla ielokā. Miks mani apskāva un mierināja, kamēr es sevi šaustīju par to, kāda mele biju. Tomēr daļa manis bija aizņemta ar domām par to, vai tas bija vienīgais, kas Miku uztrauca. Varbūt viņš pateiks, ko sadarījis Londonā un es varēšu uzelpot, ka neesmu tāda vienīgā?
-Tikai sapnis,- Miks piespieda lūpas manai galvai un es samiedzu acis,- Ir vēl kas.
-Kas?- pusmiegā pavaicāju un pagriezos pret viņu. Mika roka atglauda matus man no sejas un noslīdēja līdz manām krūtīm, kur es satvēru viņa rokas un saviju mūsu plaukstas kopā.
-Es satikos ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Tas bija briesmīgi,- draugs sev neraksturīgi nopietni pateica un es atslābu.- Es sāku trenēties motokrosā un iemācījos daudz ko jaunu. Manos mērķos ir tevi nodrošināt..-
-Labi.. ko nu par skumjo,- es centos viņu iepriecināt un bezkaunīgi atbrīvoju viņa ķermeni no drēbēm. Šoreiz dominēju es. Vismaz nebūs jārunā par to, par ko nemaz negribas. Un es negribēju, lai Miks iesaistās visā šajā putrā. Zinot, cik greizsirdīgs viņš bija, es baidījos gan par sevi, gan par to, kas būtu noticis, ja viņš to zinātu. Noskurinājos un apvēlos uz muguras, lai ļautu viņam sevi mīlēt.
-Lil, mosties,- Mika lūpas bija man pie auss un es instinktīvi viņu atgrūdu. Puisis mani pagrieza pret sevi un es biju spiesta skatīties viņa acīs, kurās dzirkstēja prieks.- Ir jau vakars, Lilija,- draugs paskaidroja un uzreiz palūkojos pa logu, pamanot, ka ir tiešām tumšs. Miks bija apģērbies, bet es joprojām biju kaila un viņa rokās. Piesarku un apsedzos ar segu. Miks man atņēma skūpstu un izkāpa no gultas.
-Ļaušu tev saģērbties,- Miks sacīja un izgāja no istabas. Vēl mirkli pavāļājos gultā un prātoju, kas notika pa to laiku, kamēr gulēju. Jācer, ka Elena nebūs neko teikusi par to, kas noticis, kas bija viens no viņas retajiem mīnusiem. Turklāt, ja viss būtu iegrozījies citādāk, Miks būtu mans audžubrālis, nevis mans mīļotais. Devos uz dušu, lai sakoptos. Iekārtojos vannā, pagriezu krānu, izlēju gandrīz pusi no dušas želejas pudeles un baudīju putas pie auguma.
-Lil, mums jābrauc,- Miks pieklauvēja pie durvīm. Nepamanīju, kurā mirklī biju aizmigusi un nu ūdens ar visām putām gāzās pāri vannas malai. Palaimējās, ka Elena bija tālredzīga un bija grīdā ierīkojusi nosūcēju.
Prātīgi izkāpu no vannas, satinos dvieļos un atgriezos istabā, kur bija nolikta kūpoša tase tējas. Laikam Miks bija izgājis, lai ļautu man saģērbties. Uzvilku mugurā džinsus un jaku un izdzēru tēju. Pēc vannas man vienmēr bija auksti. Kad gribēju žāvēt matus, istabā ienāca Miks, kurš jau bija pavisam gatavs.
-Braucam,- viņš tikai noteica un saņēmis mani aiz rokas, izvilka no istabas. Lejā pie kāpnēm satikām Mārtiņu, kurš uz mani skatījās kā uz rēgu. Atvadījos no ģimenes un centos panākt Mika iešanas ātrumu. Abi apsēdāmies viņa mašīnā un puisis pavisam skaļi ieslēdza „Skrillex” albumu.
Miks brauca ļoti ātri un izskatījās ļoti koncentrējies. Izlēmu viņu netirdīt ar jautājumiem, tāpēc vienkārši skatījos laukā pa logu, kā zibēja garām visas gaismiņas no ielām un mājām un kā braucot ātrumā viss saplūda un sāka ņurdzēt miljoniem šķautnēs. Piepeši dziesma nomainījās un, kad paskatījos uz radio, pamanīju, ka Miks ieslēdza citu disku, kuras vārdos es ieklausījos un sapratu viņa gājienu. Viņš neuzlika to dziesmu tāpat vien. Viņš kaut ko nojauta.
-Esam klāt,- Miks mazliet aizelsies paziņoja un izkāpa no mašīnas. Mēs bijām nekurienes vidū. Vismaz es neko te nepazinu. Draugs satvēra manus plecus un veda uz lauka pusi. Viņš izvilka no kabatas kaut kādu aparātu, kurā kaut ko nočukstēja. Aparāts muļķīgi nočurkstēja un tad es pamanīju.
Viņš bija atvedis mani uz lidlauku un viens pēc otra iedegās mašīnas starmeši, kas mani ietina dūmakainā gaismā. Virs manis bija zvaigznes un es pati biju gaismās. Pateicīgi palūkojos uz draugu, kurš vērās man pretī.
-Nu., vecīt, bildināji jau?- kāds puisis vaicāja un mans prieks sašķīda drumstalās, kad manas acis pamanīja pazīstamo stāvu. Viens bija skaidrs.
Miks visu zināja.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedeja-dziesma-10/665847
-Ieraksta beigās dziesma,kas skanēja pa radio,ko Miks uzlika,ja interesē. (:
