local-stats-pixel fb-conv-api

Pēdas sniegā0

Sniegpārslām krītot dodos mājās no darba. Viss šķiet balts un skaists. Pat netraucē tas, ka jau ir tumšs un vienīgā gaisma ir no retajām laternām ielas malā. Dodos tuvāk mājām un tad negaidīti sāk dzist nost laternas. Domāju, ka tas gan jau, kāds gļuks elektrības padevei – līnija pārrauta vai kas tamlīdzīgs, taču, redzot, ka tās man attālinoties atkal iedegās, sāk šķist dīvaini.

Pieejot pie saviem vārtiem, ievēroju, ka viss ir nopēdots. Ja es dzīvotu daudzdzīvokļu mājā, tas nešķistu dīvaini. Tas nekā neizbrīnītu arī tad, ja dzīvotu vienkāršā privātmājā, bet es dzīvoju pilsētas nomalē. Cilvēki šeit ir retums. Vissliktākais ir tas, ka pēdas turpinās arī aiz vārtiem un seko uz manu pagalmu un māju.

Ieeju pagalmā un skatos uz priekšu. Sniegs, tuvojoties durvīm nav tikai nopēdots bet arī sarkans. Viss ar sarkaniem plankumiem. Neko labu nenojausdams, dodos tuvak durvīm. Kas cits man atliek? Pieeju pie durvīm un saprotu, ka, kāds tās ir atlauzis. Es ieeju iekšā, cerību pilns, ka iebrucējs jau ir prom.

Grīda ir vienās asinīs. Nesaprotu no kā tās var būt radušās ja dzīvoju viens. Beidzot tieku līdz pat savai istabai. Ieeju tajā, gatavs kauties. Manā gultā ir ieguldīts līķis. Visa telpa asinīs. Es knapi noturos neapvemjoties no tā cik pretīgi un neģībstot. Es velku ārā telefonu no kabatas lai sauktu policiju un pats dodos uz durvju pusi. Pie durvīm mani sagaida šāviens kājā. Nokrītu pie durvīm, lokoties sāpēs. Veros virzienā no, kura atskanēja šāviens. Tur neviena nav. Atskan vēl viens šāviens – viss satumst.

44 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000