local-stats-pixel fb-conv-api

Paula Kristiāna15

465 7

- Klausies, sīkā, - Madara to teica tieši tādā balsī, ka zināju, tūlīt būs kārtējā māsas gudrā pamācība, - Nedomā, ka tev vienai ir slikti. Es tiku izrauta no savas ierastās vides pēdējā mācību gadā, tev tomēr šajā skolā vēl būs kādi četri gadi, ja vien par matemātiku neizsviedīs ātrāk, - viņa ķircināja mani.

- Pilnīgi piekrītu, - Andris kā parasti bija Madaras pusē, - Ja vien tētis nebūtu tas, kurš piekrāpa mammu, tad es noteikti labāk būtu palicis Valmierā pie viņa, nevis sekotu mammai.

- Es vispār vēl neko neesmu teikusi, - aizrādīju abiem. Reizēm ģimene tiešām var būt neciešama, un manā gadījumā tā notiek pārāk bieži. Es būtu daudz laimīgāka, ja viņi abi būtu palikuši pie tēta, bet mēs ar mammu dzīvotu šeit, pie vecmāmiņas.

- Bet tu vienmēr kaut ko saki, tāpēc apklusinājām laicīgi, - Madara vēsi atteica, un paņemot nelielo rokassomiņu, bija gatava iekarot visu savu jauno klasesbiedru simpātijas. Puiši pret viņu nespēja būt vienaldzīgi, un tas varētu likt domāt, ka meitenes viņu necieš, tomēr tā nebija. Daudzas meitenes vēlējās līdzināties manai, astoņpadsmit gadus vecajai, māsai, tāpēc centās sadraudzēties ar viņu.

Nekad tā arī neesmu sapratusi, kāpēc viņa tā patīk visiem, bet es nē. Mamma apgalvo, ka mēs abas esam ļoti līdzīgas. Abām blondi mati, zilas acis, līdzīgi deguni un sejas vaibsti. Atšķirība ir tikai vecumā un noteikti arī raksturā. Es nekad nevarētu iet tik pašpārliecināti kā viņa.

Laikam jau tāpēc arī Andris vienmēr meklē iespēju izklaidēties kopā ar viņu. Viņš ir tikai gadu jaunāks par Madaru, tomēr arī ļoti pārliecināts par sevi. Zinu, ka Madara viņu mīl vairāk nekā mani, tomēr es neesmu greizsirdīga. Tā kā viņi daudz ko dara kopā, tad man paliek vairāk laika sev.

- Veiksmi pirmajā skolas dienā! - mamma vēl paspēja mani noķert pirms aizeju, un spēcīgi apskāva, - Jūs esat jau tik lieli, - viņa ar asarām acīs teica.

- Mammuci, nesāc jau atkal, - šīs asaras viņas acīs bija katru gadu. Tā jau man bija kļuvusi kā sava veida tradīcija, - Lai tev veicas eksāmenos, - novēlēju viņai. Mamma jau visu vasaru gatavojas šiem iestājeksāmeniem augstskolā. Kopš šķiršanās ar tēti, viņa nolēma, ka vēlas papildināt savas zināšanas tieslietās, kļūstot par šķiršanās lietu advokāti. Es viņu varu tikai atbalstīt tajā visā, jo patiesi priecājos, ka mamma nav padevusies un turpina cīnīties par sevi un mums.

- Paldies, saulīt, - mamma vēlreiz mani apskāva.

- Man pēc piecpadsmit minūtēm sāksies pirmais septembris, - atgādināju viņai, - Un pa šo laiku jāatrod arī vēl sava klase.

- Piedod, ka aizkavēju tevi, - beidzot viņa mani atlaida, - Skrien vien, - mamma mani mudināja, un es viņai paklausīju.

Ādažu vidusskola no iekšpuses likās vēl lielākā kā no ārpuses. Un gaiteņi pagaidām bija kā labirinti, kuros tikai maldījos. Es nekad neesmu labi orientējusies, tāpēc apzinājos, ka jau kavēju, un diez vai pagūšu, ja vien nenotiks brīnums.

Strauji pagriezos, uzskrienot virsū kādam gara auguma tumšmatim, ar izteikti brūnām acīm. Viņa acis izsmējīgi smaidīja, tomēr viņš neko neteica.

- Piedod, - automātiski atvainojos.

- Tu izskaties apmaldījusies, - viņš iesmējās.

- Es esmu arī, - atzinos, neveikli pasmaidot.

- Kuru klasi tu meklē? - viņš apjautājās, redzot, ka es nejokoju.

- Devīto b, - mana balss bija nedroša un bikla.

- Signija! - puisis iebļāvās, izdzirdot manu atbildi. Es pat mazliet salecos šī sauciena dēļ, - Pagaidi! - viņš apstādināja kādu bruneti, kura uzreiz pagriezās un uzsmaidīja viņam.

- Kas ir, mīļum, - pēc šīs uzrunas sapratu, ka viņi abi noteikti ir pāris.

- Te meitene meklē tavu klasi, - viņš uzreiz paskaidroja, - Šķiet, jums būs jaunas asinis, - viņš smaidot piebilda.

- Tā jau biju dzirdējusi, - Signija atteica, - Sveika, manu vārdu jau tu dzirdēji, - viņa iesmējās.

- Dzirdēju gan, - piekrītoši pamāju.

- Nāc man līdzi, - viņa aicināja, - Manuprāt, mēs jau kavējam, - Signija pielika soli, un es viņai sekoju, - Tu jau sen te dzīvo? - viņa pieklājīgi apjautājās.

- Pāris nedēļas, - godīgi atteicu.

- Nekas, es tev visu vēlāk izrādīšu, - viņa piedāvāja, un atvēra kādas klases durvis, - Esam klāt! - Signija piebilda, - Es sēžu kopā ar Natāliju, viņa ir mana labākā draudzene, - norādot uz meiteni ar zilganmelniem matiem, Signija paskaidroja, - Tu skaties, kur brīva vieta, tur droši sēdies. Pret jauniņajiem parasti visi izturas draudzīgi.

- Paldies, - pateicos, un izvēlējos apsēsties pagaidām solā, kas bija brīvs.

- Tad vēlāk saskriesimies, - Signija piebilda un devās ieņemt savu vietu.

- Sveika, - mani uzrunāja meitene ar neticami čirkainiem matiem, un izteikti zaļām acīm, - Līva ir nolēmusi kavēt jau pirmo dienu, tāpēc es apsēdīšos blakus tev, - viņa laipni smaidot, teica.

- Kas ir Līva? - neizpratnē paskatījos uz viņu.

- Mana labākā draudzene, kas nolēma šodien izgulēties, - viņa smejoties atteica, - Starp citu, mani sauc Lana, - brunete beidzot iepazīstināja ar sevi, - Un es neciešu savus matus, - viņa uzreiz atteica.

- Mani sauc Paula Kristiāna, un es neciešu šīs skolas labirintus, - uzsmaidīju jaunajai paziņai, bet viņa iesmējās par manu komentāru.

- Nekas, drīz tu te visu zināsi kā savus piecus pirkstus, - Lana mani mierināja, - Galvenais, turies kopā ar mani, un es tev visu izrādīšu, - jau otrais cilvēks šodien man piedāvā izvadāt pa skolu.

- Man jau Signija piedāvāja ekskursiju pa skolu, - atzinos.

- Ak tā, - jutu, ka viņas noteikti nav labākās draudzenes, tomēr Lana neko sīkāk nepaskaidroja. Manuprāt, tā ir katrā skolā un katrā klasē. Visi nevar būt tikai draugi, ir cilvēki, kas patīk vairāk, un ir tādi, ko tu centies labāk ignorēt kā ievērot, lai vieglāk dzīvot. Ir grūti būt draugos ar visiem.

- Labrīt, - klasē ienāca ap trīsdesmit gadiem veca sieviete. Viņai bija sarkanbrūni mati, bet apģērbs liecināja, ja viņa ir nopietna un stingra skolotāja, - Šis ir mūsu pēdējais gads pamatskolā, tāpēc ceru, ka sastrādāsimies veiksmīgāk nekā pagājušajā gadā, un bastoto stundu skats būs mazāks. Ja nē, tad man būs jādomā par radikālām metodēm, - viņa nopietni piebilda.

- Tā ir Eleonora, - Lana čukstēja, - Viņa ir ne tikai mūsu klases audzinātāja, bet arī matemātikas skolotāja, - meitene piebilda.

- Vienkārši labāks savienojums nevarēja būt, - smagi nopūšoties secināju. Jau tagad zināju, ka mūsu attiecības nebūs vienkāršas, jo es nekad neesmu patikusi nevienai savai matemātikas skolotājai. Neticēju, ka šoreiz būs izņēmums, - Es vienkārši dievinu matemātiku, - neslēpu ironiju savā balsī.

- Tad jūtu tev līdzi, - Lana apstiprināja manas aizdomas, - Bet tu vienmēr vari griezties pēc palīdzības, - viņa laipni piedāvāja.

- Paldies, - to es noteikti ņemšu vērā.

- Kā izskatās, tad tu esi mūsu klases jaunā skolniece, - Eleonora bija mani pamanījusi, jo sačukstējos ar Lanu, - Paula Kristiāna? - viņa pārjautāja.

Es piekrītoši pamāju, un visu skatieni bija pievērsti man. Necietu būt uzmanības centrā, bet tieši tā šobrīd bija.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paula-Kristiana-1/677563

465 7 15 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 15

0/2000

emotion 

4 0 atbildēt
Paldies kā neliki mums ilgi gaidīt:))
3 0 atbildēt
Paldies par mana varda ietvershanu! :) Visi vienmer ir teikushi, ka man ir jabut par skolotaju, it ipashi matematikas, bet es shoprofesiju ciest nevaru. :D
3 0 atbildēt
Agh, pamatskola. Atceros kā mēs izjokojām skolotājas. Neatceros nosaukumu, bet bija grāmata par Patu un Izabellu kuras bija dvīnes un mācījās internātskolā. Tur ir ļoti labi aprakstīti visādi joki ar skolotājām u.t.t. Vari ņemt kādu piemēru no viņām; )
3 0 atbildēt

Tik dīvaini lasīt jauno stāstu, biju pieradusi pie Patrīcijas, pietrūkst. :[ :D

3 0 atbildēt

Es jau rakstot Patrīciju, izteicos, ka ir idejas jaunam stāstam, vismaz tā sākumam noteikti :) Ļaušu, lai Paula Kristiāna tāpat kā iepriekšējo stāstu varones, pati mani aizved līdz finālam, un ceru, ka viņa patiks arī jums.

Kā redziet pēc vārdiem, tad esmu ņēmusi vērā jūsu ieteikumus (vismaz nebija tik ļoti jāiespringst pašai).

Par daļu biežumu uzreiz saku, ka nevarēšu likt vairāk kā vienu dienā, jo man nebūs tik daudz laika. Ir gada pēdējais mēnesis sācies, kas nozīmē, ka jāpabeidz visi darbi, lai jaunajā ieietu ar pabeigtības sajūtu :)

Un vēl kāds lūgums. Es notikumus pamatskolā aprakstu pēc tā, kā atceros šo laiku (un man tas ir ļoti mīļš). Varbūt jūs varat padalīties ar interesantiem atgadījumiem, kurus iespējams ietveršu kādā no stāsta daļām. Ja nevēlaties rakstīt komentāros, tad droši sūtiet vēstules. Man tie tiešām palīdzētu labāk iejusties skolas dzīvē :)

4 2 atbildēt
Izlasīju nosaukumu, sabēdājos, taču izlasīju turpinājumu, un tik dīvaini palika lasīt Savu vārdu:) Un mana laākā dradzene stāstā ir Mana māsa dzīvē:D ;) Paldies Tev. Lana=Līva :)
3 1 atbildēt

beidzot jauns stasts.

2 0 atbildēt

oooo jaaa paula paldies ka izvēlējies manu vārdiņuemotion būtu interesanti ja raksturs ar mums būtu vienāds vai līdzīgs emotion

3 1 atbildēt

Nu kapēc galvenā varone vienreiz dzīvē nevarētu būt Linda, gāād demitt! ;D

Ok, gaidu nākamo daļu.

2 0 atbildēt

Paula Kristiāna vai tomēr Paula Katrīna? 

2 1 atbildēt