http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paula-Kristiana-1/677563
- Kristiāna, es tev visu paskaidrošu, - Signija apstājās pie viena no gaiteņu logiem, - Mēs... - pēkšņi viņa apklusa, lūkojoties man pār plecu. Šis skatiens bija zaglīgs, tātad viņa nevēlējās tikt pieķerta.
- Tur ir Mārcis? - čukstus jautāju. Draudzene tikai piekrītoši pamāja, apstiprinot manas aizdomas, - Un viņš mums tuvojas, - secināju.
- Sveikas meitenes, - Mārcis jau bija man aiz muguras, un sveicināja mūs.
- Uzredzēšanos, - Signija atbildēja tik vēsi, cik spēja. Viņai tas noteikti nebija viegli izdarāms, bet viss izskatījās ticami.
- Atā, - Mārcis jūtot noraidošo attieksmi, devās tālāk. Es pat nepagriezos, tāpēc neredzēju ar ko viņš bija kopā.
- Par ko jūs sastrīdējāties? - pirms plāna noskaidrošanas, vēlējos zināt.
- Viņš teica, ka viņam nav laika attiecībām, jo vēlas nopietni pievērsties mācībām, - Signija aizvainota teica, - Bet es zinu, ka viņš melo. Viņš kaut ko slēpj, un es vēlos noskaidrot ko.
- Tāpēc tu vēlies, lai kāda uzaicina viņu uz šo ballīti, - izteicu minējumu, - Tad tu pārliecināsies, ka viņš nevēlas attiecības tikai ar... - nespēju pabeigt teikumu, jo nevēlējos sāpināt Signiju.
- Jā, jā, - draudzene pati pabeidza manu iesākto teikumu, - Tad es pārliecināšos, ka viņš nevēlas attiecības ar mani, un varēšu viņam to iemest acīs.
- Bet viņš taču nenāks uz ballīti, zinot, ka tur noteikti būsi tu, - vismaz tā darītu gudrs puisis.
- Tieši tāpēc, es likšu viņam domāt, ka manis tur nebūs, - Signijas acīs mirdzēja viltīgas liesmiņas, - Un iespējams, es tiešām neiešu. Vismaz uz sākumu, - redzēju, ka viņā mostas jaunas idejas.
- Es tiešām neizprotu tavu domu gājienu, - godīgi teicu.
- Kāda mums ir nākamā stunda? - Signija pajautāja.
- Latviešu valoda, - uzreiz atteicu.
- Tātad nekas svarīgs, - viņa paņēma mani aiz rokas un vilka cauri visam gaitenim, - Mēs varam paēst saldējumu un pārrunāt nianses.
- Man liekas, ka nebūtu prātīgi bastot jau pirmajā nedēļā, - nevēlējos klausīties mammas lekcijas, kas noteikti sekos, ja skolotāja ziņos.
- To es uzņemos uz sevi, - Signijai tā nebija pirmā reize, - Es vēlāk paraudāšu Eleonoras priekšā, stāstot, kā man sāpēja vēders mēnešreižu dēļ, bet tu mani aizvedi līdz aptiekai, kur nopirkām pretsāpju zāles. Tici man, es spēju būt ļoti pārliecinoša.
- Pārliecinos par to arvien vairāk, - iesmējos.
- Tikai sāc man piespēlēt jau tagad, - Signija pēkšņi mainījās. Izskatījās, ka viņai tiešām sāp, un draudzene man ieķērās elkonī, virzot izejas virzienā, - Lai viss vēlāk būtu pārliecinošāk, labāk, ka ir liecinieki, - viņa čukstēja, ejot garām dežurantei, kuru izlikāmies, ka nemanām.
- Tu mani ved neceļos, - tēloju sašutumu, bet Signija valdījās, lai nesmietos par šo komentāru. Vēl nebijām tikušas pietiekoši drošā attālumā, lai pārtrauktu savu izrādi.
- Tātad par manu plānu, - Signija atgādināja, kad jau bijām nopirkušas saldējumus vietējā tirdziņā un devāmies Gaujas virzienā, - Tu taču zini, ka šodien visi dodamies pie Guntara. Viņš man pats ne visai, tomēr vieta, kur atrodas pirts, ir lieliska, - draudzene atzina.
- Mani Lana un Līva jau brīdināja, - godīgi teicu.
- Tātad tu zini, ka tur būs visa klase, - Signija sprieda, - Parasti vismaz puse no mums paņem līdzi arī kādu draugu, - viņa paskaidroja.
- Un tu gribi, lai es uzaicinu uz to ballīti Mārci, - bijām nonākušas līdz svarīgākajam jautājumam, jo nesapratu, kā to visu ir iedomājusies Signija.
- Es tev iedošu viņa telefonu numuru, bet tu no savējā aizsūtīsi viņam īsziņu. Tavu numuru taču neviens nezina? - Signija pārjautāja.
- Pagaidām tikai tu, Natālija, Līva un Lana, - uzreiz atteicu.
- Tas ir lieliski, - Signija kļuva arvien priecīgāka, - No mums visām, Mārcis pazīst un ir kontaktējies tikai ar mani un Natāliju, bet mēs abas nedosim viņam tavu numuru.
- Tu domā viņš to nenoskaidros? - nebiju pārliecināta.
- Domāju, ka viņš paprasīs pāris draugiem, tomēr saprotot, ka neviens no viņiem nezina tavu numuru, Mārcis vienkārši vēlēsies ierasties ballītē un iepazīties ar tevi, - Signija bija pārliecināta par katru vārdu, ko teica.
- Ko tādu tu plāno viņam uzrakstīt, lai piesaistītu viņa interesi? - painteresējos.
- Iedod man savu telefonu, - Signija palūdza, un viltīgais smaids ne mirkli nepameta viņas seju.
- Es pat nedaudz baidos no tevis, - iesmējos, bet pasniedzu viņai prasīto.
- Tu. Es. 9b klases ballīte? - Signija skaļi burtoja katru vārdu, ko rakstīja, - Un tagad sūtam prom, - viņa piespieda attiecīgo taustiņu, un īsziņa tika nosūtīta.
- Un tas arī viss? - biju šokēta.
- Pagaidi, viņš tūlīt atbildēs, - draudzene pārliecināti teica.
- Kāpēc tu tā domā? - nespēju noticēt viņai.
Nopīkstēja mans telefons, kas liecināja, ka Signijai bija taisnība.
- Kāpēc tu domā, ka es vēlos iet? - Signija ar smaidu uz lūpām lasīja atbildi, - Viņš jau ir ieinteresēts, - viņa sajūsmināta teica, - Tieši tas, ko vēlējos, - izskatījās, ka draudzene no prieka tūlīt lēks gaisā, - Tikai ko rakstīt tagad? - viņa palika domīga.
- Dod man, - ierosināju, - Izmēģināšu savu veiksmi, - iesmējos un sāku rakstīt. Signija nepacietīgi lūrēja man pār plecu, un lasīja līdzi.
- Tu vēlāk nožēlosi, ja to neizdarīsi! - Signija skaļi burtoja, - Tu ātri mācies, - viņa slavēja mani.
- Paldies, - pateicos, un nosūtīju īsziņu.
- Pīpēsi? - Signija jau visu nedēļu mani ik pa laikam cenšas pavedināt arī uz šo netikumu, bet līdz šim atturējos.
- Lai iet, - paņēmu viņas sniegto cigareti, un aizpīpēju to. Gan jau smaka pazudīs līdz nākamās stundas sākumam, - Kā tu domā Mārcim pateikt, ka nebūsi ballītē? - šis jautājums vēl nebija atrisināts.
- Uztaisīšu kādu scēnu, un raudādama aizskriešu prom, - Signija mierīgi atteica, - Vai arī izdomāšu kaut ko līdzīgu, - paraustot plecus, draudzene piebilda.
- Kas tu esi? - šis bija Mārča kārtējais jautājums, un es to nolasīju skaļi, - To tu uzzināsi šovakar pie Gaujas, - skaļi nolasīju savu atbildi, un jau atkal nosūtīju to. Signija man tikai piekrītoši pamāja.
- Tagad mums jāatgriežas skolā un jāturpina izrāde, - viņa nometa savu cigareti, un aicināja mani sekot, - Jau tagad nevaru sagaidīt vakaru, - Signija izskatījās satraukta, bet apmierināta ar paveikto.
Telefons pagaidām klusēja. Laikam jau Mārcis arī vēlējās saglabāt intrigu, vai arī sākumā gribēja noskaidrot visu par Guntara ballīti, īpaši jau to, vai tur būs arī Signija.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paula-Kristiana-3/677819
bet stāsts patiešām labs
