Patiesi varonīgam būt ir ļoti grūti, jo
*
Būs jābūt stiprākam par sevi pašu,
un nevarēšu izlocīties melojot,
būs jaatzīst,ka neesmu par citiem labāks,
un jāpieņem, ka cieņa labāka par visu.
Ar savu piemēru, es citiem ceļu rādu,
jo manas neveiksmes nav ceļa šķērslis,
ir jāredz ideāls,
tad ticība sev, ir augstāka par visu.
Diemžēl sabiedrības pātaga mēģina valdīt pār mums. Tā mani dunkā un dzenā, un ne brīdi nedod cilvēkam but. Tā liek mums vertēt sevi un citus, slavināt un pelt, sacensties vienam ar otru, liet ūdeni , pat, ja man nav ko teikt, jo tādējādi,es varbūt tiem gudrāks izlikšos.
*
Vergs ir un paliek vergs-vai viņu apmīļo, vai arī sit, viņš nav brīvs, jo važas, pat ja tās ir zelta, nav mazāk stipras kā jebkuras citas./Svami Vivekananda/
