Patrīcija atnāca mājās.Viņa novilka jaku un aizmeta to pa gaisu.Viņa piegāja pie spoguļa un ilgi skatijās uz sevis.Viņa bija parasta meitene ar melniem matiem un zaļām acīm.Viņā nebija nekas īpašs.Pēkšņi viņa atcerējās to vienu reizi kad Kārlis bija viņu noskūpstijis.Un pēkšņi tas bija viss par ko viņa spēja domāt.Viņa juta kā trīc viņas rokas.Ak dievs viņa vēlējās ieraudzīt puiša seju.Viņa negribēja atgriezties pie Lantisa nē tas bija pārāk smagi.Tas nebija tas ko viņa vēlējās.Patrīcija sāka raudāt.Viņa nespēja noticēt sev par ko viņa domāja.Viņa taču mīlēja Lantisu bet nē viņa domāja par Kārli.Patrīcija paņēma telefonu un ātri sameklēja tajā Kārļa numuru.Viņa uzrakstija viņam vai viņš šovakar ir brīvs.
Viņa vēlējās viņu tagat un tūlīt un viņai bija pilnīgi vienalga ko tas viņai maksās.Pēc pāris minūtēm Kārlis atsūtija atbildi ka ir.Patrīcija izgāja laukā no mājas abi norunāja satikties parkā.Bija kādi desmit vakarā.Viņa gāja un neskatijās atpakaļ viņai bija vajadzīgs tas ko viņa vēlējās.Un viņa vēlējās šo nakti pavadīt ar Kārli.Un tur arī viņš stāvēja viņam mugurā bija sarkans krekls un melni džinsi.Patrīcija pasmaidija un ātri piegāja viņam klāt.
-Čau kas tad nu...
Viņš pat nespēja pabeigt teikumu kad Patrīcija jau bija piespidusi savas lūpas klāt viņējām.Kārlis no sākuma satinga un tad lēnām atbildēja viņas skūpstam.
-Patrīcij ko tu dari?Viņš sacija un lēnēm atgrūda viņu.Patrīcija iesmējās.-Es daru ko es gribu un es gribu tevi.Viņa atkal aplika savas rokas puisim ap kaklu un piespiedās viņam klāt.Kārlis viņu apskāva un skūpstija viņas kaklu.
-Ejam pie tevis.Patrīcija čukstēja viņam ausī.Kārlis piekrītoši pamāja ar galvu un abi sadevušies rokās gāja uz Kārļa dzīvokli.Kad viņi tur nokļuva Un kad durvis bija aizslēgtas Patrīcija metās puisim virsū.Viss notika tik ātri ka Kārlim pat nebija laika kaut ko aptvert viņš vienkārši ļāvās meitenei.Viņi attapās puiša gultā kad Kārlis slidināja savus pirkstus pa Patrīcijas kāju.Meitene visu laiku skūpstija puisi un neļāva viņam runāt.Viņa vēlējās tikai paturēt šo puisi sev uz šo vienīgo nakti.Abi bija pārkāk apjukuši lai saprastu ko dara.
Patrīcija nespēja saprat ko viņa dara viņa krāpj Lantisu.Ar cilvēku kuru viņa pat nepazīst.Tomēr meitene nejutās vainīga.Viņa dabuja to ko gribēja.Un viņa vēlējās Kārli.Protams viņa saprata ka viņš ir tikai kā plāksteris uz viņas brūcēm.Kārlis jau atkal gribēja kaut ko teikt bet Patrīcija viņu apklusināja maigi noskūpstot puiša lūpas....Un bija jau par vēlu lai kaut ko mainītu.
Šī bija liktenīgā nakts kas mainija meitenes dzīvi uz visiem laikiem.
