local-stats-pixel fb-conv-api

Pareizā izvēle #362

80 0

Pēc 3 stundu ilgas ciemošanās laiks bija iztecējis Patrīcijai un Lantisa mātei bija jādodas prom.Viņas atvadijās no Lantisa un apsolija rīt atkal atbraukt.Izejot laukā no slimnīcas Patrīcija jutās nedaudz mierīgāka zinot ka Lantiss ir atmodies un ka starp viņiem viss ir kārtībā.Abas iesēdās mašīnā un brauca uz Patrīcijas māju kur abas turpināja sarunu par Meitenes pārvākšanos pie viņiem.

Patrīcija jutās neērti jo viņi ar Lantisu bija pazīstami pavisam neilgu laiku.Tomēr Puiša māte iebilda sakot ka viss būšot kārtībā un lai viņa neparko nesatraucas.Viņas iegāja meitenes mājā un Patrīcija apsēdās dīvānā un visu lēnām apdomāja.Lantisa māte apsēdās viņai blakus un apskāva viņu-Protams ja tu nēvēlies tad jau nekas es vienkārši domāju ka Lantiss to visu nu tevi uztver nopietni.

-Es saprotu bet es jūtos kā tāda nasta viņam.Lantisa māte pakratija galvu-Nē Patrīcij izbeidz Ja tu zinātu cik daudz viņš par tevi man ir stāstijis tu viņam esi ļoti svarīga.Varbūt tu varētu pārvākties pie mums kad Lantisu izrakstīs nu jo jums abiem noteikti ir jāizrunājas.Patrīcija piekrītoši pamāja ar galvu.Tas tiešām būtu vislabākais risinājums.

Kādu laiciņu abas vēl padzēra tēju un parunāja par Lantisu un tad puiša māte atvadijās un aizbrauca.Patrīcija palika viena.Viņa nolēma uzrakstīt Nikalāvam.

-Sveiks zināji jaunumus?

Pēc 2 minūtēm atnāca atbilde no brāļa.

-Jup Lantiss ir augšām cēlies aleluja.Kā iet?Patrīcija pasmaidija un uzdrukāja atbildi ka viss ir kārtībā.Tad viņa nolika telefonu malā un paņēma klēpī Mazulīti un stipri to samīļoja.Viņa uzvilka mugurā jaku un izgāja nelielā pastaigā ar savu mīļo sunīti.Viņa nedrīkstēja aizmirst par viņu.Viņi gāja gar upi ārā metās neliela krēsla.Patrīcija apsēdās uz soliņa un skatijās debesīs.Mazulītis paklausīgi apgūlās viņai pie kājām.Patrīcija paņēma rokās savu telefonu un uzspieda brāļa numuru.

-Čau māšuk.

-Čau kur tu tagat esi?

-Mājās a kas ir?

-Nē viss kārtībā vienkārši vēlējos ar tevi aiziet kaut kur pastaigāties ja tu protams vēlies.

-Jā labi kur tu tagat esi?

-Esmu pie upīte nu tu jau zini es būšu uz soliņa man līdzi ir Mazulītis.

-Labi pēc pāris minūtēm būšu gaidi mani.

-Labi attā.

Patrīcija ielika telefonu kabatā un pasmaidija.Viņa saprata to cik ļoti viņa patiesībā mīl savu brāli un cik ļoti viņš viņai ir svarīgs.Viņa nevēlējās zaudēt viņu.Tāpat kā zaudēja savu māti.Nikalāvs viņai bija jāsargā.

Pēc 10 minūtēm viņa redzēja kā pa nelielu taciņu nāk viņas brālis.Patrīcija pasmaidija un pagāja brāim pretī.Abi apskāvās.

-Prieks tevi redzēt.Nikalāvs teica kad bija atlaidis māsu vaļā.

-Man arī Nikalāv.

-Klau man tev kaut kas ir jāpasaka nu tas ir saistībā ar mammu.Patrīcija savilka uzacis.Māte viņai nebija devusi nekādu ziņu bet tomēr sazinājās ar Nikalāvu?Cik jauki.Meitene tikai paraustija plecus un ļāva brālim runāt.

-Viņa brauc atpakaļ no Parīzes.

Patrīcija sastinga.Viņa tikai nesen aizbrauca kāpēc gan viņai būtu jābrauc atpakaļ.?To viņai visu izskaidroja Nikalāvs.Vienvārds sakot viņas jaunais mīļotais viņu pameta dēļ cits.Māte no sākuma mēģināja atrast darbu bet tas viņai neizdevās.Tāpēc viņa nolēma braukt atpakaļ uz Ņujorku.

-Kāpēc viņa man to nepateica?Patrīcija jautāja.Nikalāvs tikai paraustija plecus-Es nezinu varbūt nevēlējās lai tu zini.

-Pff es tāpat to uzzinātu.Un kur tad viņa dzīvos?

-Pie Dafnes.

-Bet viņai taču ir māja.

-Nu es viņai teicu to pašu bet viņa saka ka viņa nespers ne soli tajā mājā.Patrīcija nopūtās kāpēc gan dzīve bija tik sarežģīta?-Vai tu ar viņu runāsi?

Patrīcija paraustija plecus-Man jau nav par ko ar viņu runāt viņa pati visu ir izvēlējusies.

-Beidz tu zini ka tā nav viņa vienkārši baidās ka tu viņai nepiedosi.

-Bet protams ka nepiedošu Nikalāv man viņa vairs nav vajadzīga man ir pašai sava dzīve man ir Lantiss.

Brālis apstājās un ar niknu skatienu paskatijās uz māsu-Nav vajadzīga?Patrīcij viņa ir tava māte.Ja nebūtu viņas tev vispār nebūtu dzīves,

-Beidz viņu aizstāvēt un beidz par viņu runāt.Patrīcija iekliedza viņam sejā.Nikalāvs vienkārši pagriezās un aizgāja projām attstājot māsu vienu.Patrīcija sāka raudāt.Viņa protams zināja ka Gan jau ka brālim apniks dusmoties.Bet tomēr viņu kaitināja tas cik daudz viņi abi pēdējā laikā strīdas.Viņa pasauca Mazulīti un abi lēnā solī devās mājās.

80 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

man patika emotion

2 0 atbildēt

Hmm, kur Ņujorkā ir upīte? emotion

Un kas īsti bija Dafne, un kāpēc Patrīcijas mammai būs jādzīvo pie viņas?

0 0 atbildēt