local-stats-pixel fb-conv-api

Pareizā izvēle #352

74 0

Patrīcija apsēdās un skatijās Uz Lantisa māti.-Patrīcij Lantisam ir atmodies.

Meitene no laimes iekliedzās.Viņa metās apsaukt puiša māti.-Bet viņš šobrīd ir ļoti noguris varbūt mēs vēlāk varēsim abas kopā aizbraukt un apciemot viņu?Patrīcija piekrītoši pamāja ar galvu.Viņ bija laimīga ka Lantiss ir atmodies.Viss ko viņa vēlējās ir ieraudzīt puiša seju.Viņa piedāvāja Lantisa mātei kafiju.Lantisa māte pasmaidija-Tu esi ļoti jauka meitene Patrīcij man prieks ka manam dēlam ir bijusi tik laba gaume.Patrīcija juta kā nosarkst viņa pasmaidija un aizgāja uz virtuvi uztaisīt kafiju.

Viņa bija neizsakāmi laimīga.Tomēr viņa zināja ka nevajaga par daudz sapriecāties jo tas ka Lantiss ir pie samaņas nenozīmē ka viņš ir vesels.Viņa paņēma kafijas krūzītes un vienu iedeva Lantisa mātei.Kādu brīdi abas vienkārši dzēra katra savu kafiju un neko neteica līdz Patrīcija jautāja-Vai ir vēl kādi jaunumi?

Lantisa māte pamāja ar galvu-Lantisa stāvoklis lēnām uzlabojas ārti teica ka pēc pāris nedēļām viņš iespējams varēs doties mājās.Bet...Tas nenozīmē ka viņam nebūš nepieciešama ārstēšanās.Patrīcij vēlos lai tu zini ar ko tu rēķinies ja esi nolēmusi palikt kopā ar manu dēlu.

-Es saprotu un saku vēlreiz es savu izvēli jau esmu izdarijusi un to nemainīšu Lantis man ir svarīgs un es nevēlos viņu zaudēt.Lantisa māte pasmaidija un saspieda meitenes roku-Es ticu ka viss būs labi jums abiem viss izdosies.Patrīcija pasmaidija.Kad viņas bija izdzērušas kafiju Lantisa māte piedāvāja aizbraukt līdz slimnīcai.

-Vai jūs jau šodien bijāt pie Lantisa?Patrīcija jautāja kad viņas brauca uz slimnīcu.Puiša māte piekrītoši pamāja ar galvu.-Viss par ko viņš runāja biji tu Patrīcij viņš vēlas tevi satikt.

Patrīcija juta kā viņa nosarkst.-Vai Nikalāvs arī to jau zina?

-Jā es viņam piezvaniju uzreiz pēc tam kad biju uzzinājusi jaunumus viņš apsolija vēlāk atbraukt un apciemot Lantisu.

Viņas piebrauca pie slimnīcas un lēnām gāja uz ieejas pusi.Viņas piegāja pie uzņemšanas nodaļas.

Lantisa māte nosauca savu vārdu uzvārdu un māsiņa iedeva viņai caurlaidi un ļāva abām doties tālāk.Patrīcija juta kā viņas sirds sitas.Tāda sajūta ka viņa tūlīt noģībs.Abas gāja pa to pašu garo gaiteni pa kuru toreiz gāja Patrīcija un Dafne.Abas nokļuva pie Lantisa palātas durvīm.Pie tām sēdēja veca izskata māsiņa.Lantisa māte parādija viņai caurlaidi un māsiņa ielaida viņas abas iekšā.

Pirmais ko Patrīcija redzēja ieejot palātā bija Lantisa smaids.Viņa pieskrēja pie gultas un apskāva puisi.Pāri viņas vaigiem ritēja asaras.

-Sveika.Lantiss čukstēja viņai ausī.

-Es mīlu tevi.Viņš meitenei apskāva.Tas bija neveikli jo Patrīcijai bija jāpieliecas jo Lantiss nevarēja piecelties.Lantisa māte apsēdās uz krēsla un ar smaidu sejā skatijās uz abiem.Viņa ir īstā.Viņa pie sevis nodomāja.

Patrīcija piebīdija krēslu pie Lantisa gultas un turēja viņa roku abi visu laiku skatijās viensotram acīs.

-Paldies ka atbrauci.Lantiss sacija.Patrīcija stingrāk saspieda puiša roku un nočukstēja-Paldies ka esi manā dzīvē.To sakot pāri viņas vaigiem atkal nobira jaunas asaras.-Man jau likās ka tevi zaudēšu.

Patrīcija pasmaidija-Tu no manis nemaz vaļā netiktu.Puisis iesmējās.Lantisa māte visu laiku skatijās uz viņiem un smaidija.Iskatijās ka Lantiss tikai tagat viņu pamanija-

jo sacija-Oooo čau mammu.Lantisa māte iesmējās-Mēs nesen jau redzējāmies.Lantiss paraustija plecus-Bet tik un tā tu man pietrūki.Visi trīs reizē iesmējās.

-Patrīcij lūdzu piedod ka nepateicu tev patiesību.

-Nu kas izdarīts tas izdarīts.Apsoli ka tagat būsim atklāti viens pret otru.Lantiss piekrītoši pamāja ar galvu un apskāva mīļoto.Viņš nespēja iedomāties savu dzīvi bez viņas.Nākmās 2 stundas viņi visi trīs nosmējās un izrunāja tik daudz ko interesantu.Lantiss izstāstija to kā viņi bērnībā ar meitenes brāli bērnudārzā netīšam izsita logu.Patrīcija nesaprata kā to varēja izdarīt.Lantisa māte sāka runāt par nākotni.Viņ ierunājās par to ka viņas prēt meitenes māja tai ir pārāk liela un ka viņa labrāt vēlētos lai Patrīcija sāktu dzīvot pie viņiem.Patrīcija uzlūkoja Lantisu viņa acis iemirdzējās-Vai tu būtu tam ar mieru?

Puisis pasmaidija-Es būtu laimīgs.To sakot viņš pieliecās un noskūpstija meiteni.Lantisa māte pasmaidija.

74 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

IZCILI!!! Ideāli!!!!!! Nākamo!!!!!

2 0 atbildēt

emotion

0 0 atbildēt