Patrīcija no rīta pamodās un saprata ka vakardiena nav bijusi tikai slikts sapnis bet gan realitāte.Viss bija pa īstam Lantisa slimība,Saruna ar viņa māti un notikumi slimnīcā.Viss bija pa īstam.Viņa savilka ciešāk savu segu un pagriezās uz otru pusi lai nebūtu jāskatās saulē kas nāca iekšā pa viņas logu.Viņa paņēma telefonu un uzrakstija brālim cerot ka viņš negulēs.Viņa bija gulējusi tikai kādas 4 stundas un tas viņai deva ļoti lielu nogurumu.Tomēr viņa bija gatava jaunai dienai.
Viņa izkāpa laukā no savas gultas un piegāja pie spoguļa.Viņas acis bija pietūkušas un zilie loki zem tām tās vēl vairāk izcēla.Viņa pat nemēģināja uzklāt kosmētiku jo viņai bija vienalga par savu izskatu vienīgais viņa pārvilka drēbes.Patrīcija iegāja virtuvē un izņēma no plaukta brokastu pārslas un par spīti apetītes trūkumam sāka ēst.Viņa skatijās laukā pa logu cerot ka tas viņai iedos kādu zīmi kā rīkoties.Pastūmusi bļodiņu ar pārslām malā viņa iecēla sev klēpī Mazulīti un stipri to samīļoja suns it kā juzdams savas saimnieces bēdas iesmilkstējās un nolaizija viņai vaigu.Meitene nolika sunīti maliņā un pati tikmēr iebēra viņam bļodiņā sauso suņu barību ko brālis vakar tam nopirka.Kamēr Mazulītis priecīgs ēda meitene tikmēr sēdēja pie galda un domāja par visu.Par savu dzīvi par savu ģimeni par Lantisu.
Viņa gaidija kad brālis dos viņai kādu ziņu un tad viņa taisnā ceļā dosies uz slimnīcu varbūt tur būs kādi jaunumi.Viņa ciest nevarēja gaidīšanu bet šoreiz citas izvēles viņai nebija.Viņa nezināja ko darīt šādā situācijā.Viņai nebija kam prasīt padomu jo cilvēks kura tam uzticējās pašlaik gulēja slimnīcā.Viņa saprata ka ir tik daudz kas ko viņa vēlas pateikt bet ir arī tik pat daudz cik viņa vēlas noklusēt.Viņa nezināja kuram viņa tagat varēja uzticēties.Viņas pasaule vienā dienā bija mainijusies.
Kāds klauvēja pie viņas durvīm meitene kaut ko noburkšķēja un gāja tās atvērt.Tur stāvēja Lantisa māte.
-Sveika vai drīkstu ienākt?Patrīcija piekrītoši pamāja viņa pat nejautāja kādā veidā viņa uzzināja kur meitene dzīvo.
-Vai vēlaties tēju vai kafiju?Patrīcija pieklājīgi pajautāja bet Sieviete noraidoši pamāja ar galvu.
-Man tev ir sakāms kas ļoti nopietns lūdzu apsēdies...
