Meitene iznāca no ārstes kabineta ar sarkanām acīm no raudāšanas.Viņa nespēja tam noticēt.Lantiss bija smagi slims.Bet nekas taču to neliecināja tajā laikā ko viņi abi pavadija kopā.Viņš izskatijās pilnīgi vesels.Tomēr tagat Patrīcija saprata ka viss notiek pa īstam.Viņa nezināja ko darīt.Pie uzņemšanas sēdēja Lantisa māte un Nikalāvs.Patrīcija lēnām gāja viņiem klāt un apsēdās brālim blakus.Nikalāvs aplika roku māsai ap pleciem un neko nesakot vienkārši apskāva viņu.Patrīcija jau saprata ka nav jau par ko runāt.Viņa tikai piespiedās brālim tuvāk un uzlika galvu viņam uz pleca.
-Patrīcij es zinu ir grūti bet tu tiksi tam pāri.
Māsa uzmeta brālim skatienu un teica-Nikalāv Lantiss ir slims un tu man par to neteici ne vārda.Sarunā iejaucās Lantisa māte-Un ko tad tu būti izdarijusi?Pametusi manu dēlu tāpat kā visas citas?Tu neko nesaproti no dzīves neko.Patrīcija trīcēja-Es nēesmu kā citas.Es viņu nepamestu.Lantisa māte iesmējās-Beidz tu to nespētu Un kas būtu ja Lantiss paliktu pie gultas visu atlikušo dzīvi?Kurš par viņu rūpētos?Patrīcija jutā kā par viņas vaigiem rit asaras.-Es tik un tā paliktu ar viņu.Jūs mani nepazīstat lai tā runātu par mani.Lantisa māte tikai pakratija galvu-Lai arī kā es vēlētos tev noticēt es nespēju Ja tu tagat redzētu kā izskatās Lantiss tu tici man ātri viņu atstātu un meklētu citu.
Patrīcija nopūtās un jautāja-Kas liek jums tā domāt?
-Redzi Lantisam ir bijušas vairākas attiecības un tik līdz tās meitenes uzzināja par viņa slimību tā uzreiz viņu atstāja.Lantisa māte tagat jau raudāja-Es negribu lai mans dēls paliek ar salauztu sirdi.
Daļēji viņa saprata kā jūtas Lantisa māte.Viņa tomēr vēlēja tikai labu savam dēlam.Bet daļēji meitene bija dusmīga jo viņai pat nedeva iespēju.Patrīcija tikai nopūtas un pat necentās sevi aizstāvēt jo zināja ka tāpat nebūs jēgas.Viņa tikai saņēma brāļa roku savējā un noslaucija asaras.Viņa Lantisa dēļ bija gatav darīt visu.
Pienāca kaut kāda māsiņa kura vēlējās aprunāties ar Lantisa māti.Viņa piecēlās un aizgāja līdzi.Patrīcija palika divatā ar brāli.-Kāpēc es viņai nepatīku?
-Tu pati dzirdēji kāpēc bet neuztraucies viņa tiešām ir jauka sieviete.tici man Viņa vienkārši uztraucas par sava dēla laimi.Tu viņas vietā darītu tieši tāpat.Patrīcij arī viņai nav viegli jo praktisi viņa savu dēlu uzaudzināja viena pati.Nikalāvs paskaidroja.Patrīcija nopūtās viņa jutās nogurusi bet neļāva sev gulēt.Viss ko viņa pašlaik vēlējās bija nokļūt pie Lantisa.Kad Nikalāvs viņai vēlāk pajautāja vai viņa brauks mājās viņa kategoriski papurināja galvu.-Es palikšu tepat līdz Lantiss pamodīsies.
-Patrīcij tas nenotiks tik ātri.Brālis mēģināja viņu atrunāt bet Patrīcija palika nepielaužama.Viņš piedāvāja izsaukt māsai taksi bet meitene negribēja pat par to dzirdēt.Nikalāvs zināja ja Patrīcija sak Nē tad viņa pie tā arī paliks.Viņš tikai atnesa māsai kafiju.Lantisa māte vēljoprojām nebija atnākusi atpakaļ.Pēkšņi meitene atcerējās Mazulīti-Nikalāvs vai tu vari aizvest suņuku mājās un iedot viņam ēst es tevi tiešām no sirds lūdzu.Nikalāvs tikai kaut ko nobubināja bet tomēr apsolija māsai ka to izdarīs.Viņš tikai piekodināja lai viņa nestrīdas ar Lantisa māti.Kad viņš izgāja laukā pa galvenajām durvīm Patrīcija palika viena pati.Viņa sāka klusām apdomāt Lantisa mātes vārdus.Vai viņa tiešām būtu gatava ar Lantisu pavadīt visu savu dzīvi zinot to ka viņš ir slims.Viņa īsti nezināja ko darīt.Viņa paskatijās pulkstenī bija 21.31.Viņa izdzēra savu kafiju.Viņa pašlaik vēlējās kaut tas viss būtu bijis tikai slikts sapnis bet jo vairāk viņa par to domāja jo vairāk viņa sāka saprast ka tas viss ir īstenība.
Viņa vēlējās kaut ko uzzināt par to kā iet Lantisam bet zināja ka nav jēgas pat prasīt.Viņai jau tāpt neviens neko nestāstītu.Viņai atlika tikai gaidīt.
Tā viņa tur nosēdēja kādas 40 minūtes līdz beidzot atgriezās Puiša māte.Viņa izskatijās noraudājusies.Viņa apsēdās vienu krēslu tālāk no Patrīcijas.Meitene noklepojās un jautāja-Ir kādi jaunumi?Puišā māte nopūtās-Nekas tāds ko tu saprastu.Tiešām labāk vienkārši ej mājās un tur spēlējies ar lelēm.Patrīcija bija šokā nu šitais bija uzbrauciens-Labi es saprotu ka es jums nepatīku bet tomēr Lantiss gribātu lai es zinu kas ar viņu notiek
-Ja viņš gribātu lai tu zini tad viņš jau sen tev būtu visu pateicis.Bet viņš neteica.Patrīcija tikai nopūtās un pagrieza galvu un enko neteica.Viņa jutās pazemota.Viņai likās ka Lantiss viņai uzticās bet laikam tā nebija.Viņa piecēlās un devās uz reanimācijas nodaļu viņai bija galvā plāns.
