Vēstulē bija rakstīts.
-Sveiks eņģelīt.Man tev jāsaka kaut kas ļoti svarīgs.Tieši tāpēc es tevi atvedu uz Šejieni.Negribēju lai citi cilvēki redz kā man sāp tas ka mums drīz būš jāšķiras.Vakar naktī visu laiku domāju par tevi un mani.Jā tu man tiešām ļoti patīc.Tas ir smieklīgi vai ne?Mēs knapi pazīstam viens otru.Bet tomēr Patrīcija es ticu dievam un uzskatu ka mums bija lemts satikties.Tātad svarīgākā vēstules ir ši.Man tevi ir jāapbēdina.Man Nākmnedēļ ir jābrauc uz Dienvidāfriku dienēt tas ir darba pienākumu dēļ.Un iespējams man rut būs jāpavada vesels gads.Es nezinu es visu laiku reāli domāju par to.Tas ir smagi.Piedod ka nespēju tev to pateikt acīs bet es nespētu to pateikt bez asarām acīs.Par to es ar tevi šodien gribēju ļoti nopietni aprunāties.Es nezinu ko lai dara ja es varētu tad es ņemtu tevi līdzi protams es šaubos ka tu būtu ar mieru.Es ceru ka tu nedusmos uz mani jo es visu tiešām ļoti visu pārdzīvoju.Ja tu man ļautu es tev visu paskaidrotu bet pašlaik es to nespēju jo man pašam ir grūti pieņemt situāciju.Ceru ka tu spēsi man piedot to ka es jau kādu laiciņu to zināju bet tev nepateicu.Un jā es tevi mīlu.Zinu ka tas viss ir par ātru bet es nevaru.Tu man esi svarīga.Vienkārši padomā par maniem vārdiem un visu pārējo.Jo tas ir ļoti svarīgi.Bet es tev neko neuzspiežu jo tu esi apbrīnojams cilvēks kuru es dažreiz nokaitinu.Bet vai tu zināji cik seksīgi tu izskaties kad tu esi dusmīga?Labi ja kas piezvani man es gaidī'du tavu atbildi.Tavs Lantiss.
Patrīcija nu jau smaidija tagat viņa saprata kāpēc Puisis bija tā rīkojies.Viss kļuva saprotams.Viņš nevēlējās meiteni zaudēt un patrīcija negribēja zaudēt viņu bet drīz viss būs beidzies viņš aizbrauks un pazudīš no meitenes dzīves tik pat ātri cik uzradās un varbūt pat tā būs labāk viņiem abiem.Tomēr kaut kas nedeva meitenei mieru viņa paķēra Mazulīti un telefonu un izskrēja laukā no mājas lūdzot kau Lantiss vēl nebūtu aizbraucies prom no Hesburgera.Viņa no visas sirds cerēja ka nebūs par vēlu.
