Nākamajā dienā Patrīcija uzreiz kad pamodās saģērbās paēda un taisnā solī devās uz dzivnieku patversmi.Viņa devās ar kājām uz centru un centās sameklēt to dzivnieku patversmi kurā pēdējo reizi viņa bija tad kad 9.klasē ar klasi bija labo darbu nedēļā.Tomēr viņa atrada to.Tā bija liela sarkanu ķieģeļu ēka.Uz durvīm bija uzzīmētas ķepiņas.Jau no ārpuses varēja dzirdēt suņu rejas.Patrīcija atvēra durvis un devās iekšā.
Priekštelpā sēdēja smaidoša sieviete.-Labdien mani sauc Patrīcija es vēlējos paņemt sev sunīti.Sievietes smaids palika vēl lielāks-Sveiki tas ir brīnišķīgi.Lūdzu nāciet drošāk iekšā.Vai jums ir kāda konkrēta suņu šķirne kādu jūs vēlētos?
Patrīcija noraidoši papurināja galvu.Viņas iegāja telpā kur bija pilns ar suņiem.Bija gan lieli gan maziņi.Patrīcijai apreiba galva visi bija tik skaisti un viņa nespēja izlemt kuru vēlas.Viņa lūdza padomu tai sievietei.
-Nu katrs sunītis šeit ir nācis ar savu stāstu.Un visi viņi vēlas sev uzticamu un gādīgu saimnieci un ģimeni.Ticiet man viņi spēs to nevērtēt.Patrīcija Piegāja pie kāda brūna sunīša kura acīs varēja redzēt skumjas.Patrīcijai pat šķita ka viņa redz kā tam pāri vaigam nobirst asara.
Sieviete pienāca meitenei klāt un teica-Šis ir Reksis viņš ir 3 gadus vecs viņu šeit jau atveda kucēna gados.Viņa iepriekšējie saimnieki viņu vienkārši izmeta uz ielas.Par laimi kāda sieviete viņu atrada un atveda uz šejieni.Un tā viņš šeit dzīvo.Reksis tiešām ir ļoti uzticams sunis.Viņam ļoti patīk garas pastaigas.Viņš ir ļoti draudzīgs suns.
Patrīcija pat nenoklausijās visu līdz galam kad viņa jau teica-Es viņu ņemu.Sieviete sāka smaidīt un vēl pie reizes pajautāja-Tiešam esat gatav viņu ņemt pie sevis?
-Jā viņš ir tas ko meklēju.Patrīcija pat negāja apskatīt pārējos suņus viņa vienkārši juta ka šis ir īstais.Sieviete atvēra būrīti un izņēma viņu laukā un iedeva to Patrīcijai rokās.Patrīcija to samīļoja un ar asarām acīs tam austiņā čukstēja-ES tevi NEKAD nepametīšu.Sunītis iesmilkstējās un kā sakot paldies nolaizija meitenei vaigu.Kad pēc 1 stundas viņa nāca ārā no ēkas viņa negāja viena bet gan turēdama pie pavadiņas Reksi.Viņš izskatijās laimīgs viņš visu laiku luncināja asti un visu laiku leca Patrīcijai uz kājām un laizija viņas rokas.
Patrīcija bija laimīga un lepna par sevi.Viņa saprata ka suns ir liela atbildība.Un viņa apsolija sev ka rūpēsies par šo radībiņu.Kamēr vien viņas sirsniņa pukstēs.Viņa paņēma telefonu un nofotogrāfēja Reksi un aizūtija bildi Lantisam.Apakšā pierakstot-Es beidzot viņu atradu.
Viņa laimīga devās mājās.Viņa jutās kā no jauna piedzimusi.Viņa pēkšņi jutās tā it kā viņai būtu jauna dzīves jēga un tas ir Reksis.Un viņa tieši tā arī darija.Viņa solija ka rūpēsies par viņu līdz kapa malai.
