Tomēr Maksims Meitenei visu paskaidroja-Man ir darbs kas ir diezgan riskants tāpēc man jātur sava privātā dzīve un viss kas ir ar to saistīts pilnīgā slepenībā.Varbūt tev tam ir grūti noticēt bet tā ir.Patrīcija pēkšņi jutās slikti jo viņa tikai izmanto viņa labvēlību tomēr puisis likās to pat nepamana.Abi beidzot sāka ēst.Patrīcija sāka stāstīt par sevi un viņa pat izstāstija to kā viņas māte bija viņu pametusi.Lantiss uzmanīgi klausijās un beigās teica-Paga tad reāli tagat sanāk ka tu esi palikusi pavisam viena.Nu ja neskaita tavu brāli?Patrīcija paraustija plecus viņa pati nezināja kā uz šo jautājumu atbildēt.Puisis izvilka no kabatas telfonu-Tā šeit būs mans nunmurs tu jebkurā dienakts laikā vari man zvanīt ja vajaga palīdzību.Patrīcija neticēja savām acīm viņam rūpēja meitene?
Varbūt viņš tikai nesa viņu cari bet viņa par to šaubijās.Tad viņš netērētu savu naudu lai viņai nopirktu vakariņas pluss vēl vīnu.Viss noritēja tik ideāla.Tomēr meitene jutās vainīga.Lantiss pamanija skumjas meitenes acīs.-Vai ir kaut kas tāds kas man būtu jāzin?Viņš klusām jautāja.Patrīcija gribēja teikt jā bet pēc tam pārdomāja un papurināja galvu un pasmaidija.-Viss kārtībā.Saule pamazām sāka norietēt un debesis palika rozā skats bija vienkārši fantastsks.Viņa izvilka laukā savu telefonu un nobildēja skaisto ainavu.-Vēlies uzstaisīt selfiju?Viņa jautāja.Puisis pasmaidija un pamāja ar galvu.Viņš nostājās blakus meitenei un aplika savu roku viņai ap vidukli.Patrīcija jutās fantastiski viņa nevēlējais lai šis mirklis beigtos.Tomēr Lantiss iskatijās nedaudz apmulsis un noņēma roku kad bilde bija uztaisīta.Vēlāk viņi devās pastaigāties gar jūras krastu.
-Es izaicinu tevi iebrist jūrā ar visām drēbēm.Ierosināja Lantiss.Patrīcija sāka smieties-Un tu tikmēr stāvēsi maliņā un smiesies par mani?Nē tas nebūs godīgi tev arī jānāk man līdzi.Lantiss tikai paraustija plecus un izvilka no jakas kabatas telefonu uz aizmeta viņu smiltīs.-Ejam?Viņš jautāja meitenei.
-Uz trīs viens, divi, TRĪS.
Abi sāka skriet jūrā par laimi ūdens nebija tik traki auksts.Kad viņi abi bija slapji kā žurkas Lantiss ierosināja papeldēties.Patrīcija sāka smieties un teica ka viņš ir traks.Lantis viņai pilnībā piekrita.Abi sāka sacensties kurš pirmais aizpeldēs līdz akmeņis..Lantiss protams bija primais Tomēr viņš atpeldēja atpakaļ jo redzēja ka meitenei trūkst spēks.Viņš uzsēdināja meiteni sev uz muguras un sāka peldēt.Patrīcija bija apķērusies viņam ap kaklu un smaidija.Viņa nekad nebija jutusies tik ideāli.Viss bija tik fantastiski ka Patrīcija pilnībā visam noticēja.Abi laimīgi un samirkuši izkāpa krastā.Un apgūlās smiltīs.
Lantis ieskatijās meitenei acīs-Šis bija jaukākais vakars manā mūžā.Patrīcija juta ka nosarkst.Viņa dziļi sirdī juta ka jūtas tieši tā pat.Patrīcija-Kā tu domā cik ir pulkstenis?Lantis paraustija plecus-Pašlaik tas mani vismazāk interesē.Un pēkšņi meitene juta kā puisis saņem rokās viņas plaukstu.
