Patrīcija šorīt pamodās ar pacilātu noskaņojumu bija piektdiena viņas mīļākā nedēļas diena.Šo dienu viņa grasijās pavadīt ar māti pakojot un krāmējot lietas lielās kastēs,jo viņas beidzot pārvācas.Viņa pārģēbās un ātriem soļiem noskrēja lejā uz virtuvi kur jau sēdēja viņas māte un lasija avīzi un smēķēja savu ierasto rīta cigareti.
Patrīcija-Labrīt mammu.-To sakot viņa pieliecās lai iedotu mātei buču uz vaiga.Viņas māte bija diezgan stingra sieviete.Abas sāka runāt par pārvākšanos kas notiks jau pirmdien.Bija 20.jūlijs tieši šajā dienā no ģimenes aizgāja Patrīcijas tēvs.Iemesls?Cita sieviete.Viņas māte tā arī nekad nepiedeva viņam.Un arī nekad tā arī neatrada jaunu vīrieti.Tomēr Patrīcija viņu nenosodija viņa saprata cik mātei ir grūto to visu pārdzīvot.Māte vienmēr savai meitai teica. -Nekad nesāpini citu sievieti tāpat kā viņš sāpināja mani.-Šos vārdus Patrīcija vienmēr paturēja prātā,Lai gan viņai nekad nav bijis neviens puisis viņa cerēja ka nākotnē mātes padoms noderēs.Patrīcija piegāja pie leduskapja, izņēma jogurtu un ar sīkiem solīšiem uzskrēja augšā savā istabā.Viņa iemeta jogurtu savā gultā kamēr pati paņēma rokās telefonu.Viņa iegāja Spokos.lv Un atkal lasija VIŅA rakstus cik tie bija ideāli un forši.Viņa savā profilā vēl nevienu nebija ielikusi jo nezināja ko lai raksta tāpēc viņa nolēma palikt anonīma un vienkārši lasīt citu rakstus un priecāties par tiem.Viņš nav bijis online kopš 23.56.Patrīcijai bija jau 19 gadu bet cik viņa bija kautrīga!
Viņa jau bija pabeigusi viduskolu ar ideālām sekmēm tagat pa vasaru viņa meklēs darbu un paralēli darbam turpinās mācības augstskolā.Atskanēja pīkstiens viņas telefonā.Viņa gandrīz noģība VIŅŠ viņai bija atsūtijis spokos vēstuli.Viņa nezināja ko lai dara.Ja nu tur būs sarakstītas kārtējās stUlbības?Nē neizskatijās ka viņš varētu būt no tiem kas raksta visādus mēslus.Viņa ilgi domāja līdz beidzot uzspieda uz vēstules.Patrīcija sāka smaidīt tur nebija sarakstītas nekādas rupjības.
-Sveika mani sauc Miks.Skatos esi šeit jauniņā.Paldies ka lasi manus rakstus.Nebaidies no manis es nēesmu nekāds maniaks man ir 18 gadi es pagaidām pa vasaru strādāju.Un kā ir ar tevi?Ko tu dari pa vasaru?Gaidu tavu atbildi.
Viņa bija tik priecīga.Lai gan šī bija tikai parasta vēstule no cilvēka kuru viņa pat nepazina un pat nedrīkstēja uzticēties.Tomēr bija patīkami ka kāds viņai kādreiz uzraksta.Viņa jutās pārlaimīgi viņa nolēma neatbildēt uzreiz bet kārtīgi padomāt kā atbildēt.Viņam bija skaists vārds MIKS.Patrīcija nespēja beigt to izrunāt.Beidzot viņa lika sev nomierināties un sākt beidzot ēst to savu jogurtu.Šodien viņa palūgs mātei nedaudz naudu un aizies beidzot nopirks sev kaut ko jaunu.Jā tieši tā arī viņa darīs.Viņa uzvikla mugurā savu vasarīgo kleitiņu un uzvilka melnas laiviņas UNsasēja matus copē.Un noskrēja lejā pie mātes.Māte iedeva viņai 50 eiro un lika būt ap 18.00 mājās.Patrīcija pateica paldies un izgāja laukā pa durvīm.
