Ir sestdienas diena.Sāra, bijusī lidostas darbiniece, lasija avīzi un dzēra savu mīļāko dzērveņu tēju. Pagāja kādas 10 minūtas, kad viņa atrada kādu rakstu, kas viņu ļoti ienteresēja un to izlasija. Raksts bija par pamestu, lielu lidmašīnu, kas atradās netālu no lidostas. Rakstā bija arī norādīta adrese, kur tā atrodas.Sāra ziņkārības vadīta,iekāpa mašīnā un aizbrauca uz turieni. Nokļuvot tajā vietā, Sāra apskatīja visu apkārtni un arī pašu lidmašīnu.Pēc lielās apskates, brauca mājās. Ierodoties mājās viņasatika savu māsu, kura tobrīd bija paspējusi saģērpties mājas apģerbos un paēst, atnākot no darba. Kad Sāras māsa- Keilija sasveicinājās, viņai radās jautājums, kur Sāra tik ilgi bijusi, zinot, ka Sārai, sekretāru darba kādā lielā uzņēmumā, šodien ir brīvdiena. Protams, Sāra atbildēja, ka bija pie pamestas lidmašīnas. Keilija nesaprota par ko runa un jautāja par kādu lidmāšinu ir runa .Sāra teica, ka lidmašīna atrodas pie lidostas. Bet Keilija teica, ka tur nav nekādas lidmašīnas.Un tā abas sāka strīdējās. Pēc ilga strīda, Keilija ieteica aizbraukt paskatīties un pieradīt, ka viņai tomēr ir taisnības un Sara tam piekrita. Kad abas bija jau klāt, Keilija skatijās un sacija: Piedod, tev bija taisnība, varbūt jau braucam, te ir baisi un paliek tumšs. To dzirdot Sāra paskatijās uz savu māsu un piekrita. Ejot uz mašīnu Sāra aiz krūmiem kautko redzēja. Melnu un nekustīgu pleķi.Tas pectam pazuda. Abas iekāpa mašīnā un aizbrauca. Braucot uz mājām, viņām vajadzēja braukt cauri mežam un kad nokļuva līdz mežam abas redzēja melnu siluetu. Sāra pie sevis teica, ka tādu redzeja ari pie krūmiem, ejot uz mašīnu. Kas stavēja uz ceļa. Ar sarkanām acīm tas nāca aizvien tuvāk un tuvāk...
Heyā draugi, diemžēl nesanāca nakamajā diena ielikt, jo nebija daudz laika, bet tagad , kad paradijas noteitki ieliku. Zinu, zinu sākums nav baiss, bet pacietibu , būs. :)
