Pamestā (27)2

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-26/715830

- Sveika, – sasveicinājos ar draudzeni, kura manā datorā skatījās kādu filmu, – ko tad labu šodien sadarīji? –

- Neko īpašu, paslinkoju, nedaudz novācu ražu, rīt jāsāk taisīt ievārījums, tagad skatos kādu romantisko komēdiju. Bet pati ko? – viņa man uzsmaidīja.

- Es biju pēc skolas mantām, kā redzi, viss ir kārtībā. – sakārtoju un noliku visas mantas skapītī blakus rakstāmgaldam.

- Klau.. kā būtu, ja mēs divpadsmitos brauktu uz Saldu sapirkt visu skolai nepieciešamo? – ierosināju.

- Super, bet.. kāpēc tieši divpadsmitos? – Kate smējās.

- Nu, nezinu, man patīk skaitlis divpadsmit. Saģērbsimies smuki ,es tev ieveidošu matus, runā, ka tur esot smuki puiši. – iesmējos.

- Nu labi, sarunāts. – sekoja atbilde.

***

- Nedīdies, citādi tev no frizūras nekas labs nesanāks un varēsi staigāt ar vārnu ligzdu uz galvas! – nākamajā rītā pārmetu draudzenei, kura visu laiku dīdījās,vēlēdamās pēc iespējas ātrāk aplūkot sevi spogulī.

- Labi jau labi. Pasaki man , vai drīz tas tur, – viņa, norādot ar pirkstiem uz savu galvu, vaicāja, – drīz būs gatavs?? –

- Jā. Tagad pasēdi piecas minūtes mierīgi un nekusties. – piekodināju draudzenei un aizskrēju pārģērbties. Uzvilku koraļļu krāsas svārkus, kuri sniedzās man nedaudz pāri ceļiem, kā arī koši zaļu topiņu ar īsām rokām. Nedaudz ielokāju sev matus un uzpūtu tiem matu laku, lai tie turētos. Uzliku arī nedaudz make – up, kā jau īsta pilsētas meitene, paņēmu somu un steidzos atpakaļ pie Kates, kura sēdēja tai pat pozā, kurā viņu uz laiku atstāju, un skatījās televizoru.

– Malacīte, sēdēji kārtīgi. – paslavēju Kati un pasmaidīju.

- Tagad varu celties? Ja man te vajadzēs sēdēt vēl kaut sekundi, es pielipšu pie krēsla uz mūžu! – viņa pārgrieztu seju teica, un es iespurdzos.

- Skrien ģērbties, maz laika palicis. – teicu un vieglītēm iedunkāju draudzeni. Viņa aizsteidzās pie skapja, kamēr es iečekoju twitter. Telefons nopīkstēja, vēstot, ka māte atkal ieskaitījusi naudu. Protams, kā vienmēr. Arī twitter nevēstīja neko īpašu, kārtējā kaudze selfiju, pārīšu buču un instagram ēdiena bilžu. Viss kā vienmēr. Tikmēr Kate jau bija gatava. Viņa divreiz sasita plaukstas, liekot man sarosīties.

- Ejam? – draudzene teica, un es atzinīgi nosvilpos. Draudzenei bija jūraszili īsi mini šortiņi un melna puķaina blūze. Viņas apģērbs savienojumā ar frizūru izskatījās vienkārši perfekti, gluži kā man – mūsu izskats bija pielīdzināms vairāk nevīžīgam, radot iespaidu, ka steigā esam paņēmušas pirmo apģērba gabalu , kas pagadījies pa rokai, tomēr tā nebūt nebija. Mēs bijām iedomīgas., jo zinājām , ka esam labākās par visiem. Skaistākās un gudrākās no visām. Mums bija viss, ko mēs vēlējāmies, jo mēs pratām dabūt visu. Tā nu tas bija.

- Uz priekšu,lauku zaķenes dodas parādīt pilsētai, ko tās var! – Kate iekliedzās, kad bijām aizslēgušas durvis un devāmies pie Marka, un man atlika draudzenei tikai piekrist.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamesta-28/716050