local-stats-pixel fb-conv-api

Pamats zem kājām...4

76 0

Es tomēr atradu savu stāstu savā tel ;D


Katru dienu es pieceļos ar nožēlu, ka vispār esmu dzimusi. Nu, es to daru pēdējo pusgadu, jo mans tēvs ir pēdējais kretīns, un mans brālis nav ne labāks.

Katru dienu ciešu dēļ brāļa sitieniem, dēļ tēva kliedzieniem.

Un mamma? Mamma aizbēga, mani nepaņemot līdzi. Viņa teica, ka atnāks pakaļ, bet tā es viņu jau gadu gaidu. Gaidu, bet nesagaidu.

Viņa pati pateica, ka ir dzemdējusi sātanu, bet tagad es dzīvoju ar viņu.

Es nesaprotu, ko es tēvam esmu izdarījusi, es viņam esmu tukša vieta, bet tas mūlāps, Rodrigo, ir viņa jaukais enģelìtis. Kāds tur enģelītis? Smirdìgs narkomāns.

Jā, es zinu, es runāju par savu ģimeni, bet kā man dzīvot?

Man ir tikai 16, nekur doties es nespēju, bet palikt te, es ar nevaru.

Piecēlos un devos pie spoguļa, kā jau katru rītu, lai nosodītu sevi, jo esmu vienkārši nelaimīgākā meitene pasaulē. Jā, skaista, bet tam nav nozīmes. Tad jau labāk krople un laimīga.

Rodrigo atkal iemetās manā istabā, nometa mani uz zemes un iznesa manu televizoru.

M-Ko tu dari? Kretīn! /kliedzu un centos atņemt tv./

R-Man vajaga naudu.

M-Kretīn, ej strādāt!

Rodrigo bija jau 20, bet viņš neko nedarīja, tikai lietoja narkotikas un dzēra katru dienu. Drīz viņš atstieps kājas.

Rodrigo man iesita stipru pļauku, un es nokritu zemē. Sāku raudāt un satinos čokurā.

Viņš izgāja no manas istabas, līdzi paņemdams manu televizoru.

Es paskatījos visapkārt. Viss, kas bija man apkārt - gulta, galds un spogulis, kuru pati nopirku. Drīz man atņems visu, gulēšu uz zemes vai ielas, pat nezinu, kur būtu labāk.

Piecēlos kājās, noslaucīju asaras un devos uz virtuvi. Iegāju virtuvē, atradu kaut ko ēdamu un ātri to nolikvidēju.

Atkal aizgāju uz savu istabu. Sakrāmēju somā visas nepieciešamās mantas un iemetu to skapī.

Bēgšu naktī! Cik labi, ka esmu iekrājusi 500eiro, būs vieglāk izdzīvot kādu laiku.

Pienāca nakts. Visi jau gulēja. Es atvēru logu un izlēcu caur to, cik labi, ka man nebija nekādu traumu no šī leciena. Biju jau uz ielas un skrēju prom. Vienalga kur, bet galvenais, ka tālu prom.

Atvadījos no pilsētas un smagi izelpoju visu uzkrājušos gaisu, ieelpoju svaigo gaisu, un turpināju iet. Kur? Nav ne jausmas, bet es zinu, ka dodos pareizajā virzienā, tālu prom no mājām.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pamats-zem-kajam-2/711250

76 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Gramatika - ja tās nav, jābūt lielām krūtīm.

1 0 atbildēt

Turpinājums būs? tiešam interesants raksts :) 

0 0 atbildēt
Fiksi nākamo! Saprati? ;dd
0 0 atbildēt

Jā, nedaudz jāpiestrādā pie gramatikas, bet tā jau man stāsts patīk, interesanti kas notiks tālāk..

0 0 atbildēt