ODA TRAKTORISTAM
Un Matīss ar soroku iebrauca,
Jo sroku tam nedeva ments.
Tas piecīti bija tam šķiņķojis
Un laipni ar galvu tam pamājis,
Tad pedāli grīdā tas iespiedis
Un putekļus rijot to atstājis.
Laimīgi bijām, kad satikām TO,
To vaigā tik bieži neredzēto.
Tik putekļiem kūpot un motoriem rēcot,
Tas vienmēr brauc kautko izvagot.
Mežs šim vīram arī nav svešs,
Pēc viņa tas paliek kā Godmaņa plešs.
Mātes bīstās un bērni, tad raud,
Kad Matīss sāk traktoram puskaču raut.
Ak laimīgie mēs, ka pazīstam to,
Šo mūsdienu varoni vienīgo!
Oda traktoristam0
10
8
Tev patiks šie raksti
