Oblivion (6)3

Naels.

111.. 112...113.. es pie sevis galvā skatīju, vilkdams ķermeni augšup, turoties ar rokām pie stieņa. Iepriekš es jau sen būtu apstājies, tagad es vienkārši nevarēju. Tā, it kā būtu sarijies driģenes, man vajadzēja visu laiku kaut ko darīt, lai novērstu domas, un sports bija labākā alternatīva, lai nedomātu stulbas domas, kas varētu radīt bēdīgas sekas. Taču, kad vien es nesportoju, es iedomājos par Čelsiju, un sajutos kā nīkulis. Nācās domas nomainīt pret to, ko es izdarīšu ar to Ediju, ja viņš viņai liks raudāt, un tas bija labākais adrenalīna iegūšanas veids. Novilku kreklu un noslaucīju pieri. Stulbā Kalifornijas saule. Neciešams karstums.

-Paskat tik uz viņu,- pusaudzes, kas mani jau kādu laiku vēroja, savstarpēji sačukstējās. Iepriekš nebiju viņām pievērsis uzmanību, jo viņas bija pārāk vienkāršas un neinteresantas. Mani neinteresēja, kura bija runātāja, jo mani ausīs grieza viņu mūzika. Sīkās kuro reizi atskaņoja vienu dziesmu un man likās, ka es to datoru, ko viņas bija paņēmušas līdzi, sākšu izmantot kā basketbola bumbu. Noliku kreklu malā un sāku pumpēties, cenšoties uz rokām izlādēt visu spēku, kas man bija. Pārmaiņas pēc aizliku vienu roku aiz muguras un turēju svaru vien uz otras, atskārzdams, ka tas patērē daudz vairāk spēka un vairāk noslogo muskuļus. Ideāli. Es jau tā biju palaidies.

-Hei,- viena no pusaudzēm pienāca man klāt ar sakarsušiem vaigiem. Notupos uz zemes un vaicājoši uz viņu paskatījos.  Paņēmu kreklu un noslaucīju skaustu, un iekšēji pasmējos, kad skuķis norija siekalas. Viņa izskatījās mazliet kā Elija. Tikai mana māsa bija citādāka nekā viņas vecuma pusaudzes.

Stulbā pieklājība. Tā es vienkārši biju audzināts. Mani principi un standarti neļāva meitenei rupji atcirst un viņu tā teikt pasūtīt. Kolonijā tomēr es šo to iemācījos, viens no šiem principiem bija cienīt sievietes.

 Meitene izskatījās pēc neveiksmīgas Reičelas kopijas no seriāla «Draugi», turklāt viņai mugurā bija par maz apģērba. Vismaz, ja man būtu meita, tad es viņai neļautu. Velns..- Vai tu gribi ar mums iedzert alu?- viņa neveikli vaicāja un sakrustoja rokas uz krūtīm. Es saraucu uzaci. Vai viņa maz bija pilngadīga?

-Paklau,- es speciāli padarīju manu balsi zemāku un samiedzu acis,- Tas, ka tu klausies Fetty Wap nepadara tevi vecāku. Tāpat kā cigaretes un alus,- es pamācīju,- Tu nezini mani, es nezinu tevi. Tu domā, ka pedofīli ir tikai tipāži zaļās parka jakās ar nošļukušām biksēm? Labāk pieskaties, kam tu piecērt kanti, - piemiedzu ar aci. Meitene kulstīja muti un izskatījās kā zivs izsviesta no jūras.

-Es jau tikai piedāvāju iedzert,- viņa aizstāvējās,- Labi, negribi, nevajag.- viņa saniknojās un aizslāja pie draudzenēm. Nošūpoju galvu un izņēmu no šortiem telefonu.- 911, šeit nepilngadīgās lieto alkoholu Seinsburija basketbola laukumā.,- es pateicu un atvienoju sarunu. Meitenes man pamāja un es par atbildi arī. Velniņš man uz pleca priecīgi lēkāja, taču eņģelis šausmās iesita sev pliķi pa seju. Dažreiz man patika iziet ārpus standartiem un izdarīt kaut ko riebīgu.

Manī tomēr bija arī kaut kas no mammas.

***

-Tev ir sasodīti skaists dibens,- es sacīju, ķircinādams Čelsiju. Viņa pat nebija saģērbusies un nekautrējās kaila atrasties manā priekšā. Aptvēru jau, ka tā ir provokācija, bet kā lai vīrietis ko tādu neizbauda. Viņa to par atbildi nošūpoja un atsāka zieķēt lūpu krāsu uz lūpām.- Nāc labāk pie manis.

-Vai tad tu neredzi, ka esmu aizņemta?- viņa apzināti mani ķircināja. Taču, kā saka, Dievs nav mazais bērns, un viņa nejauši iztriepa lūpukrāsu,- Fuck! Paskaties, ko tu izdarīji!

-Kāds man ar to sakars?- es iespurdzos. Meitene dedzīgi sāka rīvēt vaigu, taču tas padarīja visu vēl ļaunāku. - Ja Muhameds nenāk pie kalna, kalns nāk pie Muhameda,- es rotaļīgi sacīju un piegāju pie viņas. Uz mirkli viņas sejā pazibēja smaids, un mēs, iespējams, nodomājām to pašu.

-Stulbā lūpu smēre,- viņa lādējās.- Tagad es izskatos pēc Džokera..- viņa sūkstījās un kaut kā viņas acis kļuva glāžainas kā nosodītam sunim,- Nu paskaties, ko tu izdarīji..- viņa sūdzējās. Pieliecos pie viņas un pavisam maigi noskūpstīju vaigu, kur bija lūpukrāsa, kas garšoja pēc kaut kā mīksta un ķīmiska.- Hei, tā pazuda,- viņa izsaucās un atplauka platā smaidā,- Dari tā vēl!- viņa iesmējās, un man nevajadzēja pat divreiz domāt, lai izpildītu manas sievietes vēlmi. Viņa atgāza galvu, atklādama sasodīti seksīgu kaklu, uz kā nevilšus uzslidināju lūpas, likdams viņai noprast par manām vēlmēm.

-Ak mans dievs..- viņa saraustīti ieelpoja,- Nael, lūdzu..

-Lūdzu, ko?- es viņu ķircināju, uzpūzdama viņai mazliet elpas uz kakla. Pārslidināju lūpas uz viņas auss ļipiņu, ko viegli sakļāvu starp zobiem. Čelsijas nagi iedūrās man ribās, nevis atgrūžot bet pievelkot klāt.- M? Ko tu man lūdz?-

-Tu pats uzprasījies,- viņa rotaļīgi piedraudēja un, pavisam nedaudz atspērusies, uzlēca man klēpī, un cieši apvija rokas man ap kaklu, pārņemdama manas lūpas savā kontrolē. Viņas lūpas pret manējām atbildēja ar tādu pašu degsmi un kaisli, kas lika man sajusties kā kaut kam pārākam par cilvēku. Aiznesu Čelsiju uz vannas istabu un nosēdināju uz letes, neļaudams viņai atrauties.

-A,a, auuuksts..- viņa nodrebinājās un mēs abi iesmējāmies,- Kāpēc vannas istabā?- viņa apvaicājās, ar kājām pievilkdama mani cieši sev klāt,- Es vēl neesmu gana paēdusi..- viņa iekoda lūpā. Atlaudu viņas matus un noskūpstīju manas sievietes apakšlūpu.

-Tu esi neķītra jauna sieviete, vai tu to zini?- es vaicāju, ar degunu izsekodams viņas sejas līnijai. Sieviete patikā aizvēra acis.- Un tev ir skaists ķermenis.. mans..- es sacīju un atkal atgriezos pie viņas kakla skūpstīšanas. Tas pievilkšanās spēks starp mums kļuva nekontrolējami spēcīgs. Viņas augums man lika sajusties kā narkomānam. Viņas bija par maz.

-Tu gribi to darīt dušā?- viņa elsot vaicāja. Labi, viņa bija fantastiska, gudra un seksīga sieviete. Bet viņas muti man gan gribējās aizvērt.- Nael, Nael, tu mani nobeigsi.

-Ak tad es tevi nobeigšu,- es mazliet atrāvos un pavaicāju. Viņas vaigi bija iekaisuši un acīs mirdzēja laime. Mati bija mazliet augumi, bet maigā āda pret manām plaukstām bija kā silts zīds. Mazliet pavilku viņu uz savu pusi un padarīju viņu par savu pirms viņa paspēja kaut ko piebilst.

Pamodos pavisam sasvīdis, un ieskatījos pulkstenī, kas vēstīja, ka ir četri no rīta. Sasodītais sapnis. Kopš biju prom, tas mani vajāja kā melna nakts, un likās tik sasodīti reāls, ka es nezināju, kur likties. Uzreiz devos uz tualeti pie izlietnes  noskalot seju un ieskatījos savā atspulgā. Es izskatījos pārāk vājš. Pārāk iedragāts, un novērsos. Savilku pirkstus dūrē un saņēmos paskatīties vēlreiz.

-Man vajag vēl. Un vēl es dabūšu,- es sev nosolījos skatoties acīs atspulgam,- Dēla dēļ.- es piebildu un sajutu pazīstamo sajūtu. Lai kā es censtos to apvaldīt, tā bija spēcīgāka par mani. Devos atpakaļ uz istabu un no gultas paņēmu telefonu, lai veiktu zvanu. Dusmās un nicinājumā, drebošās rokas traucēja noturēt telefonu rokās.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Oblivion-7/782160