20. jūnija rītā mani pamodina reizē pozitīvs un negatīvs zvans. Liene ir ieradusies savās mājas un grib mani satikt. Negatīvais, protams, ir skaidrs- līdzi ir arī viņas ķīnietis un to, protams, man arī ir jāsatiek. Miegainības dēļ ir grūti izdomāt ticamu atrunu, kāpēc es nevaru ierasties un tāpēc pēc simboliskām brokastīm dodos ceļā uz norunāto tikšanās vietu.
Norunātā tikšanās vieta ir tā pati kafejnīca pēc, kuras apmeklējuma Liene man atklāja Pētera noslēpumu par to, ka viņs patiesībā ir gejs un ar Lieni attiecības ir tikai tēlošana. Pie kafejnīcas gaidu un gaidu, taču nerādās ne Liene, ne arī, kāds, kas kaut pa gabalu izskatītos pēc aziāta. Garam pabrauc melns Mersedess, kurš iebrauc kafejnīcas stāvvietā un tur nostājās. No izkāpj mana mīla. Viņa nemaz nav mainījusies un dārgās Čong-Zī pirktās drēbes vairak traucē baudīt Lienes skaistumu, kā to kādreiz varēja redzēt no viņas modernajām, bet salīdzinoši lētajām drēbēm. To pašu var teikt par aksesuāriem. Brīdī, kad tikko biju paspējis kārtīgi novērtēt savu mīlu no mašīnas izkāpj arī Čong- Zī. Par viņu varēja pateikt tieši to, ko reizēm saka anekdotēs par ķīniešiem- tāds pats kā miljards vel citu ķīniešu. Tievs, tumšiem matiem, samērā īss un šaurām acīm. Tiesa ne visi šie miljards ķīnieši staigā dārgo firmu uzvalkā, ar jaunāko apple produkciju uz rokas un kabatā, un ne visiem no šīem miljards ķīniešiem būs Sl klases Mersedess. Diemžēl, mani karā par Lienes sirdi uzveic nevis ģenialitāte vai tad, vismaz, spēks un muskuļi, bet nauda.
Pusdienas tiek pavadītas kafejnīcā un jāska godīgi, pat ja Čongs-Zī nebūtu mani uzvarējis konkurents, man viņš riebtos. Latviski viņš nerunāja vispār, izņemot čīkstošā balsī izteiktu frāzi “Mīlju Lienji”. Tas būtu sīkums, bet arī viņa angļu valoda bija ar drausmīgu akcentu. Nepārtraukti viņš izrādījās ar savu finansiālo pārākumu. Brīdī, kad mums bija jāizvēlās ēdiens un Čongs saprata, ka šeit nav nekā no ķīniešu virtuves vai 5 zviagžņu viesnīcas cienīga komforta, viņš sapūtās un pateica tā, lai gatavo viņam dārgāko ēdienu, kāds šeit ir, pilnīgi vienalga, kāds tas ir un ja viņam garšos, viņs to izmaksās visiem tiem, kas tajā brīdī atradīsies kafejnīcā. Liene dūdoja viņam apkārt. Varēja redzēt, ka šī ārzemnieka nauda viņu ir nobūrusi. Mana mīla bija tusētāja bet ne zeltrace. Un par ko viņa ir pārvērtusies? Par sievieti, kas visur redz naudu, naudu un vēlreiz naudu, bet aizbildinās par to ar bērnu līmeņa cienīgiem mīļvārdiņiem par Čong-Zī.
Tikšanās laikā tika pastastīts par kāzu plāniem. 8. augustā man obligāti jāierodās vienam no pirmajiem, jo man tikšot dota līgavas brāļa loma. Kad atbildu, ka parasti, taču ir līgavas māsa, Liene atrauc, ka arī tāda būs. Par uzvalku, lai neuztraucos- jebkurus tēriņus Čongs apmaksās, lai tikai dodu ziņu. Kad pajautāju, kas vēl tiek plānots kā viesis Liene nosauca skaitli 100. Es neizpratnē blisināju acis. Paskaidrojums skaitlim –minimālais viesu skaits. Ielūgumi nosūtīti krietni vairāk cilvēkiem, taču minimālais ar ko rēķinās ir 100. Pēc šīs sarunas atvadījāmies un es devos māju virzienā. Pa ceļam atnāk sms no Lienes, ka esot aizmirsusi pateikt, ka viņa man esot sagatavojusi pārsteigumu par kuru uzzināšu mēneša beigās. Izlikos nelasījis šo sms, jo savādāk būtu pārāk grūti sagaidīt šo pārsteigumu. Cerams, tas nebūs, kas dārgs par viņas šauracainā vīra naudu.
Mājās atgriežoties sabruku. Visu dienu pavadīt ar manu mīlu un viņas nākamo vīru bija pārāk grūti. Vienīgais, kas visu atviegloja bija tas cik ļoti viņa mainījusies. Tā Liene, kuru iemīlēju ir palikusi kā vāja atblāzma skatoties uz šo Lieni. Laiks miegam.
