Es fiksi sacepu olu, un pankūkas, tad pēkšņi iesteidzās iekšā mājā Rihards ar Kārli, un Kārļa draudzeni. 0.0 Tā gadās, cerams viņš mani vēlreiz nesitīs. Es centos turēties visu laiku blakus Rihardam. Savam mīļajam vīriņam. Mazais arī spārdījās, kad es paskatījos uz Kārli.
-Jā, pareizi mazais viņš ir riebeklis. Īsts nejēga. -Es uzgāju augšā, lai paņemtu beisbola nūju, bet tad atkal Kārlis. Nu ko tev vajag ? Mani nogalināt ar visu mazo ?
-Nē, tikai ja tu man atkal iesitīsi es tevi toč nositīšu. Bez jokiem.
-Un kas tā tāda par prostitūtu manā mājā. Nepiederošajiem ieeja aizliegta, Kārli, un tas atticas uz to pīpējošo *****. Nevajag manā mājā dūmus, lūdzu lasieties prom, es jums pa labam.
-Es tev arī pa labam, vēlreiz nosauksi viņu tā. Es tevi nosmacēšu ar tavu spilvenu, mīļi vai ne ?!
-LASIES ! -Es vairs nonocietos, un atkal paņēmu beisbola nūju, un iežvidzināju viņam pa vēderu, kādas 2 reizes ar to pilnīgi pietiek. -Nākamreiz būs ar metāla stieni vai skaidrs ? -Es nokāpu lejā un redzēju ko Rihards dara ar to *****. Viņi bučojās. Es uz trepēm stāvēju 20 minūtes. Līdz Kārlis piecēlās un man no aizmugures ar savu kabatas nazi iedūra man mugurā. Laikam es viņam ļoti riebos. Es paskatījos uz viņu un nokritu pa trepēm, bet viņš tur stāvēja un man pamāja ar roku smīnējot. Es nolēmu sev padarīt galu, kad man piedzims bērns, bet man laikam jau tagad gaismas izdzisa acu priekšā. Tikai redzēju, kā Rihards man tuvojas.
-Laikam viņa jau redzēja ko mēs darījām ! Vedam viņu uz simnīcu ! -Rihards mani atkal veda uz mašīnu savās rokās. Viņš iedūra man sānā, cerams, ka mazajam nekas nekaiš. Man asinis ar vien vairāk un vairāk sāka tecēt...
Es domāju es miršu pirms mazais piedzimst... Man veica operāciju neviens man nebija klāt palātā. Es biju 3. stāvā. Es piecēlos ar duršanu sānā. Es uzkāpu uz palodzes, un gribēju nolekt.
Man tiešām laikam padarīšu sev galu... es...
Lūdzu rakstat komentāros... ! Piedodiet, ka tik īsa.
