Noslēpumu virkne #402

Hey,visiem!Atvainojiet,ka neieliku daļu ātrāk, man bija dažas problēmas.




Klēra

Jūtu ka ,kads mani ceļ augšā.Es ignorēju cēlāju un guļu talāk,vismaz mēģinu.Bet cēlājs neliekas mierā un turpina mani modināt.Mana ķermeņa muskuļi atsakās darboties,pat acu plakstiņi liekas smagi.

M:Mīļā,ir jāceļas.-Maksims ierunājas.

Man būtu jāceļas?Celties augšā,tagad?Es labāk izvēlos palikt šeit,šajā siltajā un mīkstajā gulta,nekā celties augšā un iespējams satikt viņa vecākus.

M:Klēra,pulkstens jau ir divpadsmit.Drīz jābrauc jau arī pakaļ Oliveram. - viņš jau mazliet skaļāk ierunājas un mēģina man noraut segu.Es iekrampējos segā un nelaižu to vaļā.

It kā man interesētu cik ir pulkstens.Un ,kas tas par Oliveru vispār?Kur jābruac?Mans prāts šobrīd nefunkcinē.

K:Man nāk miegs,ļoti.Es gribu gulēt.Ļauj man gulēt,esi tik mīļš,lūdzu. - runāju klusu un mēģinu katru vārdu izteikt skaidri,lai viņš varētu saprast.Jo tik pat labi,es varētu kaut ko nomurmelēt un viņ nesaprastu ne vārda.

Kādu brīdi viņš liekas mierā un sēž tikai uz gultas.Manī bija maza cerība,ka viņš ir licies mani mierā un ļavis gulēt.Bet cerēt ir muļķīgi.

M:Klēra.... - neļauju viņam pabeigt,jo dzirdēsu rikai to pašu,celies augšā,jabrauc pakaļ kautkam ,bla bla bla.

K:Labi,tu uzvarēji. - norauju segu no sevis,attaisu acis un pieceļos sēdus.

Uzlieku rokas uz seju un saberzēju to mazliet ,un tad izbraucu caur saviem pinkainajiem matiem.Mazliet pamodusies, bīdos uz ārā no gultas,tikusi pie gultas malas,Maksims saņem manu roku,zem elkoņa.
Es uz viņu dusmīgi paskatos un izrauju roku.Nolieku kājās pie zemes un pieceļos.

K:Varēji mani neņemt līdzi.Es nemaz negribu šeit atrasties.-nomurminu un eju uz vannasistabu.

Iegājusi vannasistabā,aizslēdzu to.Pieju pie spuguļa,rokas atbalstu pret izlietni un noliecu galvu.

K:Es nemaz nevēlos šeit atrasties. - nočukstu.

Paceļu galvu un skatos uz sevi spogulī.Zem acīm ir zii riņķi,seja mazliet uzpampusi un izskatos es nogurusi,kāda arī esmu.Papurinu galvu un aizgriešo.

Uztaisu copi,novelku drēbes un ieienu dušā.Uzgriežu vēsu ūdeni,ar domu,ka tas man palīdzēs pamosties.Kādu brīdi stavu vēsajā ūdeni,bet vienīgais ,kas notik ir tas,ka man ir uzmetusies zosāda un gribas atrasties siltumā.Pagriežu silto ūdeni,noskaloju seju un nomazgajos.

Noslaukos dvielī un uzvelku halātu,izeju no istabas.Nekur nemanu Maksimu,pieeju pie somas,izņemu bikses,kreklu un apakšveļu,eju atpakaļ uz vannasistabu

Saģērbjos,uzkrāsoju skrostas,pārtaisu copi un izeju ārā.Maksims sēž uz krēsla,balkonā.Uz balkona ir uzklāts brokastu galds.Aizeju apsēsties uz tukšā krēsla un paskatos,kas ir brokastīs.

M:Cerams,ka tev nev iebildumu,ka uztaisīju tēju.Vai arī tu gribēsi kafiju? - viņš iejautājas.

Es paskatos uz kūpošo,tējas krūzi.

K:Tējai nebūs ne vainas. - paņemu rokās krūzīti.

Iedzeru malku tējas,kumelīšu tēja,tieši tāda ,kāda man garšo.Nolieku krūzīti uz galda,paņemu divas maizes šķēlītes,uzsmērēju uz tām sviestu,uzlieku tomātus un vienu maizīti uzlieku uz Maksima šķīvja.

Apēdusi divas maizītes un izdzērusi tēju ,jūtos pilna .Atlaižos uz krēsla un skatos uz lielo platību,kas viņiem pieder.

M:Tu brauksi man līdzi vai paliksi šeit? - Maksims jautā.

Es uz viņu paskatos.Braukšu kur?Pareizi,pakaļ viņa brālim.Braukt vai nebraukt.Nopūšos un domīgi skatās uz viņu.

K:Es,laikam,palikšu šeit. - lēnām saku.

M:Labi ,kā vēlies. - viņš pieceļas kājās.

Viņš pienāk pie manis,vienu roku uzliek uz galda un otru uz mana krēsla,viņš liecas man klāt,lai noskūpstītu.Es pagriežu galvu.Viņš kādu brīdī neko nedarīja,bet tad viņš noskūpsta manu vaigu,uzvelk saulesbrilles un aiziet prom.

Ārā šodien ir patiešām silts.Un laikam bikses ,šodien,nebūs piemērotas.Pieceļos kājās,aizeju līdz koferim,apsēžos tam blakus un meklēju ko velkamu.

Izņemu šortus,baltu maiku un sandeles.Pārģērbjos un apsēžos uz gultas malas.Ko lai tagad dara?Pieceļos kājās un sāku kārtīgāk izpētīt istabu.Istaba kā jau istaba,tikai te viss ir dārgs.

Izpetījusi istabu,pieeju pie somas,kurš jau ir savandīts.Drēbes izberu uz gultas un somu nolieku malā.Tā ,kas man te ir.Man ir piecas kleitas,pāris šortu,bikses,krekliņi,svārki,augstpapēžu kurpes,trīs pāri,kedas un sandeles.Viņam somu kravāt dot nevar.

Salieku drēbes atpakaļ somā un izeju no istabas.aizeju līdz virtuvei.Virtuvē ir auklīte un kaut ko taisa.

K:Sveiki!Meisons un Lilija ir? - uzsmaidu viņai.

A:Labdien!Nē,viņi pirms pusstundas aizbrauca,viņiem drīz jābūt atpakaļ. - viņa man atsmaida.

Es pamāju viņai ar galvu un pieeju pie ledusskapja,Attaisu to vaļā un skatos ko es varētu paņemt.Izņemu apelsīna sulu,paņemu glāzīti un ieleju sulu.Sulu ielieku atpakaļ ledusskapī.Paņemu glāzi un gribu jau iet prom,bet ieraugu sarkanus,lielus ābolus.Nevaru pretoties tiem un paņemu vienu.Redzu ,ka auklīte pasmaida.

Uzgājusi augšā,nolieku sulu uz naktsskapīša ,iesēžos gultā un paņemu telefonu.Pus viens,nopūšos un atbloķēju to.

Spēlēju telefonā spēlītes un ēdu ābolu,līdz izdzirdu,kādu ienākam iekšā.Nolieku ābolu u naktskāpīša,telefonu iemetu gultā un pati izskrienu no istabas.Skrienu lejā pa kāpnēm un Maksims parādās trepņu apakšā.Es viņam uzsmaidu,tikusi līdz Maksimam,ieskrēju viņa apskāvienā.Aplieku rokas ap viņa kaklu un paceļu galvu.Pieliecos viņam tuvāk un noskūpstu viņu.

M:Kāds te izskatās noilgojies. - iemejoties saka.

K:Tu pat nezini cik.Likās,ka no garlaicības nomiršu. - pasmaidu.

M:Tatad tu vairs neesi uz manis dusmīga.? - nesapratu vai tas ir jautājums vai arī kā secinājums.

K:Es nemaz nebiju.Es biju tikai nogurusi,aizkaitināta,uzvilkta,ar sliktu grastāvokli,jā,varbūt biju mazliet dusmīga. - es iesmejos un noskūpstu viņu.

S:khmm.. - kāda ,man,nepazīstama balss saka.

Es paskatos Maksimam pāri plecam.Tur stāvs,laikam,viņa brālisOlivers?Viņam ir brūni,īsi mati,sportisks augums,ar brūnām acīm un skaistu smaidu.

Es nostājos Maksimam blakus.

M:Klēra,iepazīsties,mans brālis Olivers.Oliver,mana meitene Klēra.

Es uzsmaidu viņam un pastiepju savu roku.Viņš to saņem un noskūpsta manus pirkstgalus.Mani vaigi tikko palika sārti.Viņš paceļ galvu un uzsmaida man.

O:Prieks iepazīties,Klēra. - viņa balss ir mazliet rupja.

K:Tāpat kā man.

M:Labi,Oliver,pietiks tev tēlot ģentelmeni.Ej noliec somas augšā,mēs būsim viesistabā.

Apsēdušies uz dīvāna ,es pārlieku kājas pāri viņa un skatos uz viņu.

M:Kas ir? - viņš iejautājas,kad jau kādu laiku esmu skatījusies uz viņu.

K:Nekas.Vienkārši apbrīnoju skatu.

M:Patīkams skats? - iesmejoties jautā.

K:Tu pat nevari iedomāties cik. - smaidot saku.

O:Nu ko ,cilvēki,braucam uz pludmali. - Olivers pēkšņi no kaut kurienes uzradās.

Mēs abi paskatamies uz Oliveru un iesmejamies.Es pieceļos kājās,Maksiims seko manam piemēram,mēs nostājamies viņam pretī.

K:Labi,tikai man vajag uzvilkt peldkostīmu. - pasaku to un uzskrienu augšā.

Uzvilkusi peldkostīmu,izlaidusi matus,uzvelku tās pašas drēbes un eju lejā.Maksims un Olivers jau ir salikuši dvieļus un ir gatavi,ieskrienu pie viņiem.

K:Nu ko,varam doties. - smaidot saku.

Gribējām jau iet prom ,bet mūs,kāds aizturēja.