Biju atkal nedaudz nozudusi, bet esmu atgriezusies, ar jauniem spēkiem un jaunām idejām par stāstu. 🙂 Ceru, ka patiks lasīt šī stāsta turpinājumu. 🙂 Patīkamu lasīšanu. 🙂
Iepriekšējā daļa šeit - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Noslepumaina-4dala/734140
Mēs iegājām iekšā, es nedaudz uz viņu paskatījos kamēr vilku nost jaku un kedas, un viņš izbrīnā bija iepletis acis.
"Emm, nu nav nekas, tā teikt, pa kruto, bet man vienai pietiek!" noteicu.
"Nē, te ir ļoti skaisti, mājīgi un patīkami. Mājai ir ļoti skaists interjers." Viņš vēljoprojām izbrīnā vērās visapkārt.
Kamēr viņš noģērbās, pajautāju
-"Kafiju, tēju vai kakao?"
Un uzreiz sagaidīju atbildi -
"Kafiju ar divām cukura karotītēm."
"Tur pa labi ir viesistaba, aizej apsēdies, es aiziešu uz virtuvi." es aizgāju, pat nesagaidījusi atbildi.
Iegājusi virtuvē es uzliku vārīties ūdeni, izvilku no skapīša lielu bļodu, un no kāda cita skapīša cepumu paku, ko biju pirkusi šodien lielveikalā. Sabēru cepumus bļodā, un pa to laiku, jau bija uzvārijies ūdens kafijai.
Aizejot uz visistabu apstulbu. Teilors stāvēja pie manas mūzikas sienas, un pētija manus CD mūzikas diskus. Jā, to bija daudz, jo es mīlēju un man ļoti patika mūzika.
Es noliku uz galda kafiju un cepumus, un piegāju viņam klāt.
"Tik ļoti daudz, un dažāda." viņam acis vizēja.
"Jā, man jau no bērnības patikusi mūzika, sāku diskus krāt jau no desmit gadu vecuma. Pirmajā visaugstākajā plauktā stāv mana vismīļakā mūzika, otrajā plauktā stāv ballīšu un klubu mūzika, trešajā plauktā stāv mūzika, kas ir lēna un depresija, tā ir domāta tad kad esmu noskumusi. Un ceturtajā plauktā stāv mūzikas diski kurus neklausos vispār. Vai neesmu nekad klausījusies. Re, piemēram šis." ar pirkstu norādīju uz Elvisa Preslija disku, ko man uzdāvināja uz trīspadsmito dzimšanas dienu, bet tā kā nebiju nekāda Elvisa Preslija fane, tā arī to disku iemetu plaukā pat nenoņēmusi iepakojumu.
Viņš vērās visapkārt, un no vienas no visām rindām izņēma AC/DC disku, atvēra to, izņēma disku, un ielika to magnetafonā, apgriez otru pusi vāciņam un uzslēdz piekto dziesmu, no tumbām sāka skanēt skaļa mūzika ar populārās AC/DC dziesmas - Thunderstruck melodiju.
Es sāku smieties.
"Tev ir skaisti smiekli, Elvij." viņš arī iesmējās.
Gribēju atbildēt ar to pašu, bet apklusu un apteicu vienkārši - "Paldies."
"Ko?" viņš smejoties teica.
"Es teicu, paldies!" es smejoties kliedzu.
"Pa skaļu mūzika, es nedzirdu ko saki." viņa smiekli skanēja kā desmitiem vēja zvani vasaras vējainā naktī. Tik patīkami skaisti.
Es piegāju pie magnetafona, un pagriezu klusāk mūziku, ieskatījos viņām acīs, un piemiedzu savējās
-"Es teicu, paldies."
"Ak, jā, lūdzu, nav par ko." un atkal jau viņš smējās.
"Iesim varbūt apsēsties?"ieminējos.
"Jā, labi." viņš atbildēja. Kad bijām apsēdušies uz dīvāna, viņš turpināja.
-"Elij, to ko es tev stāstīju šodien zoo..." viņš apklusa uz skatījās savā kafijas krūzē.
Man aizrāvās elpa...
———————
Nākamā daļa- Noslēpumainā. 6.daļa.
