Nākamā daļa, ceru, ka patiks. :)Iepriekšēja daļā
Iepriekšējā daļa šeit - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Noslepumaina-3dala/734029
---
Nemaz nebiju pamanījusi, ka runājot esam atnākuši līdz bīstamajai zonai, Teilors ilgi lūkojās tālumā, sarkanajos kokos, itkā gaidīdams. Nemaz nebiju pamanījusi cik ātri aizskrējis laiks, palūkojos savā rokas pulkstenī, un tas rādīja, jau pieci vakarā. Iztraucējot Teiloru no domām, un teicu.
-"Klau, tava pirmā darba diena ir beigusies. Ej mājās atpūties, paldies par pavadīto dienu un izstāstīto." uzsmaidīju puisim un kopā gājām pārģērbties.
Ģērbtuvē lēnā garā pārģēbos, jo nebija jau kur steigties. Kad biju gandrīz saģērbusies, kāds pieklauvēja pie durvīm...
-"Jā?" uzsaucu.
Teilors atvēra durvis. Viņam kājās bija stilīgi apavi, tumši zilas džinsu bikses, ka spiestāvēja pie apaviem...Mugurā bija melns krekls ar uzrakstu un melnā ādas jaka. Viņam ļoti laba tas viss izskatījās mugurā. UN viņa brūnie mati, nedaudz izpūruši, bet izskatījās lieliski.
-"Sveika atkal, varbūt varu tevi aizvest mājās?" viņš teica.
-"Emm, jā, labi." pasmaidīju, un izlikos, ka sienu savas all star kediņas, mēģināju noslēpt savus apsārtušos vaigus.
-"Labi, tad gaidīšu tevi pie vārtiem." viņš uzsmaidīja pretī, un aizvēra durvis.
Saģērbos līdz galam, un devos, pie vārtiem stāvēja jaunākais BMW sudrabotā krāsa, ar iedarbinātu dzinēju, sapratu, ka nevienam citam kā Teiloram, tā nevarētu piederēt, devos pie auto starojot. Durvis atvēris Teilors un teica..
-"Lec tik iekšā."
Paklausīju, un iekāpu blakus vadītājam priekšā. Mašīnā skanēja klubu mūzika. Tā bija ļoti ērta. Uz paņeļa bija daudz podziņu, daudzām viņām pat nezināju jēgu. Braucām klusējot, līdz vienu brīdi iztraucēju klusumu un jautāju...
-"Kur tu tiki pie šādas mašīnas?"
-"Arī tādu gribi?" viņš iesmejoties atbildēja. Man tik ļoti patika viņa smiekli. Un tad viņš turpināja...
-"Šis nav vienīgais darbs kurā strādāju...Strādāju arī birojā." paskaidroja.
Es tikai pakratīju ar galvu. Biju nesaprašanā, kapēc vīrietis, ietekmīgs vīrietis, strādā zoo, ja viņam ir labs attalgojums cittur.
-"Šeit pa labi, būs ceļš." teicu, kad bijām pie manas mājas ceļa gala.
Viņš iebrauca ceļa galā, un pieveda mani pie pašas mājas. Māja, bija būvēta no skaistiem sarkaniem akmeņiem, maza veranda ar šūpuļtīklu, kur parasti nācu brīvdienās lasīt grāmatas. Nekas dižš. Bet man viņa bija mīļa, un man patika šeit uzturēties.
-"Te nu es dzīvoju." teicu.
-"Tev laikam neviena nav mājās, nekur gaisma nedeg." viņš pētīja manu māju.
-''Es dzīvoju viena.'' teicu, un gaidīju viņa reakciju.
-"Nav garlaicīgi?" viņš saraucis uzacis jautāja.
-"Nemaz ne. Man patīk vintulība, un tās klusums." paskaidroju, un turpināju...
-"Vēlies varbūt ienākt, un aplūkot māju no iekšpuses?"
-----
Nākamā daļa - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Noslepumaina-5dala/762059
