local-stats-pixel fb-conv-api

Noslēpumainā. 2.daļa2

75 0

Paldies, par pozitīvām atsauksmēm. Šeit būs otrā daļā. Patīkamu lasīšanu. :)

Iepriekšējā daļa šeit - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Noslepumaina-1dala/733925

Abi ar Džastinu piegājām pie jaunieša, un kad viņš pagriezās, manām acīm pavērās kaut kas šokējošs. Puiša seju rotāja milzīga rēta pār labo sejas pusi. Bet zaļās acis un platais smaids neliecināja par to, ka tas viņu pataisa neglītu. Tieši otrādāk, viņš bija skaists. Kā apstulbusi stāvēju ar vaļēju muti un izbolītām acīm. Līdz manas domas izkliedēja šefa runāšana.

-"Iepazīsties, šī ir Elija, viņa tevi apmācīs trīs mēnešus, ja tu tik ilgi izturēsi. Lūdzu, klausi viņu un mācies cītīgi. " iesmējies un pasmaidot puisim teica Džastins, un tad turpināja.

-"Elij, šis ir Teilors." Mēs abi sarokojāmies un uzsmaidījām viens otram.

Džastins aizejot uzbļāva - "Veiksmīgu darba dienu, jums abiem!"

Tā, nu mēs abi stāvējām, kā zemē iegrimuši, vajadzēja klusumu izlabot, un es sāku viņam stāstīt.

-"Šeit atrodas kafijas un tējas automāts, kafiju un tēju var dzert tik cik tev lien iekšā!" iesmējoties parādīju uz galdiņu kas ir netālu, un arī viņš pasmaidīja.

-"Iesim varbū aplūkot Zoo!" teicu, un devāmies laukā no atpūtas istabas.

Parādīju viņam putnu stūrīti, kur visbiežāk viņi ēd un uzturas, varādīju viņam vilkus, arī Rifu, kurš protams, jau bija atnācis lai mani sagaidītu. Teilors Rifam nenāca klāt. Parādīju arī lapsas, stirnas un aļņus. Parādīju viņam arī bīstamo zonu, kur parasti uzturas lāči. Mēs daudz runājām par dzīvniekiem ar Teiloru. Un kā kolēģis viņš būs labs, mēs ātri un viegli saprotamies. Ar viņu ir viegli runāt. Arī bez smiešanās neiztika, kad Teiloram uz pleca, kāds putns atstāja pļeku. Tad Teilors smejoties teica...

-"Es laikam jau pirmajā dienā viņiem nepatīku!"

-"Pie tā ir jāpierod, nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad tā būs!" smejoties viņam atbildēju, un turpināju...

-"Kapēc izvēlējies tieši šeit strādāt? Un kapēc?"

-"Nezinu. Iespējam tāpēc, ka mani šeit kaut kas piesaistīja. Sarkanie koki, dzīvnieki..." viņš itkā vēlējās turpināt, bet apklusa, un nodūris galvu skatījās uz saviem pirkstiem.

Mani mocīja interese uzzināt, kā viņš ieguvis savu rētu. Ilgi vilcinājos un pajautāju...

-"Klau, kā tu dabuji to rētu? Protams, ja drīkst jautāt, un tas tevi neaizskars." attaisnojos.

-"Tas ir garš stāsts." viņš pasmaidot teica.

-"Mums laika ir daudz!" atbildēju pasmaidot viņam pretī. Un tad viņš sāka stāstīt...

-''Tas bija negadījums. Tas notika, kad man bija 6 gadi..."

-----

Nākamā daļā - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Noslepumaina-3dala/734029

75 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Fiksi drukā nākamo!emotion
0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt