***
Kad jaunava jau nava jaunava, bet ielas meita,
Kam plika pakaļa, vai apspīlēta šaura kleita -
Ir mūsu tīņu ideāls un šodien spokos modē,
To skati te par velti, tās nav Tev jāpērk bodē.
Bet mammas dāsni dotā dienas nauda tava,
Būs tēriņam par jaunavu, kas jaunava jau nava.
Un tīņu pulkā spokos būs tev atkal liela slava,
Un atkal apspriedīs, kā plikā jaunava jau kļuva tava.
***
Ir gada nogale un milzu strīdiem pārpildīta diena,
Vai strīdos gūta kāda laba atziņa, kaut viena?
Par to, vai plikņus prom no spokiem projām gainīt,
Vai satikšanās vietu perversajiem labāk mainīt.
Vai atceries vēl plikās meiču nabas bargā ziemas salā,
Un pīrsingus gan mēlē, ausīs, nabā, puiša daikta galā.
Vai pliko nabu nomaiņai bij vietā kaut kas labāks likts?
Vai plikos dupšus aizdzenot, tos nomainīs kas slikts?
Tad labāk notici, ka rudenīgais laiks par ziemu kļūs -
Pēc dienām īsi pēlēkām vēl sniega baltas dienas būs.
Ja gribi, notici, ka senas mantas spokos atkal izsolīs,
Un cepumus kāds spoks no sevis projām dzīs.
***
Ir šajos laikos strauji mainīgs viss -
Gan tas, ko kāds no tālām zemēm atvedis,
Gan vecā tēva pūra lādē atradis.
Un nešķirojam daudz- tas labs vai ļauns.
Bet svarīgi, lai izskatītos jauns.
Bet, ja kam netici, tad saka - vaina tava,
Un izpratne par lietas būtību ir katram sava.
***
Pat omes kucēniņu klanā plikņu industrija strādā,
Tā likumīgi ielozēta, par plikiem dupšiem gādā.
Tur ome lielās bailēs nospiesta tup klusi -
Jau trešo dienu nav nevienu rakstu pacēlusi.
***