local-stats-pixel fb-conv-api

Nikotīns2

28 0

Vienmēr par tevi atceros, kad saožu nikotīnu. Smieklīgi.

Atceros to brīdi, kad pirmo reizi tevi satiku. Tā bija kārtējā piektdiena un tas bija kārtējais klubs, kas bija piebāzts ar tādiem kā mēs.

Tu uz mani raudzījies pārāk cieši.

Uzmanība man patīk, nenoliegšu. Bet ne jau tāda, kurā šķiet, ka tu tiec skenēts līdz pašiem kauliem.

Tajā reizē mēs daudz nerunājām. Bet tu vienmēr biji netālu. Tuvu, bet ne blakus.

Atceros kā nākamās dienas pavadīju tevis meklējumos sociālajos tīklos. Kad atradu tavus profilus, tad nedaudz vīlos, jo tu biji kaut kas pilnīgi pretējs man.

Tu vienmēr esi bijis kaut kur augstāk par mani. Tā sajūta mani nekad nepamet. Pat brīžos, kad runājām, man nācās uz tevi skatīties no lejas uz augšu.

Un es tevi neizprotu.

Smieklīgi, cik bieži tu bradā manas domas. Pat uz mani neskaties. Bet joprojām skraidi pa manu galvu, neliekot man mieru.

Pārtrauc to. Vai dzirdi? Sasodīts, tu man pat sapņos rādies.

Cik kaitinoši.

Tevi cenšos noslīcināt. Savās domās. Ar alkoholu.

Kad nākamajā dienā mostos, saviebjos par sevi. Cik stulbi un truli. Kāpēc es to daru?

Es vēlētos, kaut es par tevi nedomātu. Bet es nevaru.

Tu esi kā magnēts. Tu pievelc manu uzmanību un to neatlaid.

Gan jau, ka tu to nezini. Šaubos, vai tu vispār par mani iedomājies.

Uz pasaules ir miljoniem kā tu, bet tu esi iekritis man prātā dziļi, dziļi, dziļi.

Un es kā makšķernieks cenšos tevi no turienes dabūt ārā. Visu laiku tikai drazas nāk.

Kāds man teica, lai izrakstu savas domas uz papīra. Te nu es tās rakstu.

Ceru, tu lepojies, ko tu man nodari.

Ceru, ka kādu dienu mēs vēlreiz tiksimies, tu pagriezīsies pret mani un palūkosies uz mani ar to sapņaino skatienu, kādu tu dod citām.

Tāpēc man atliek vien cerēt. Muļķīgi cerēt. Uz ko cerēt?

To es joprojām nespēju izskaidrot.

28 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Nabadzite _ lugties un dot _ nu tas jau ir par daudz un sevis necienigi emotion !

1 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt