Es pati vēljoprojām esmu Latvijā, un šis ir tapis tādēļ, ka apkārtējie cilvēki ir pārāk neiecietīgi... :)
Baudiet :)
Pasaka par zvirbuli Čamžiku
Reiz, sensenos laikos, kad ziemas bija garākas un nevienam tas nelikās dīvaini, dzīvoja zvirbulis vārdā Čamžiks. Vārds viņam dīvains, bet viņš pats arīdzan nebija no parastajiem. Viņš zināja, kas ir roks, spēja pateikt modernāko un populārāko cilvēku vārdus un labi turēja alkoholu. Tiešu Čamžiks bija visu tusu nagla, kolhoza varonis un pirmais zvirbulis rajonā... Ja kāds tika pie liela pārtikas loma, Čamžiks vienmēr tika uzaicināts piebiedroties pārtikas notiesāšanā. Par to, protams, pretī saņemot uzaicinājumu uz kādu tuvāko rokeru sanākšanu (kas parasti notika zem tiltiem, tuvāk pie dabas, kā jau īstiem večiem pienākas).
Toreiz bija tie laiki, kad zvirbulenēm svārciņi bija garāki, prātiņa vairāk un maciņi biezāki. Reti kuram krutuma pakāpes noteicējs bija maciņa biezums. Valstī valdīja deficīts, blats un citi zvēri, kas labi pielāgojušies bija ekonomiskajai un politiskajai situācijai.
Pēc pāris notusētām vasarām Čamžiks izlēma ziemā doties uz ārzemēm. Jā, tas visiem likās īpaši dīvaini - zvirbulis ziemo citur, parasti paliekot pie mums tepat Lūtvijā (stāsts par mājām). Čamžikam gribējās paostīt ārzemju gaisu, kā teikt piedzīvot ārzemju piedzīvojumus uz savas ādas. "Bet mēs taču esam vietējie!" kliedza Čamžika māte, kas savos 43 gados jau bija ieguvusi sirmus matus un vājus nervus. "Es dodos uz ārzemēm laimi meklēt. Runā, ka tur pelna labāk un cilvēki ir bezrūpīgāki, pensijas stabilākas un alus lētāks. Kam man šeit, rūpju pārņemtam palikt, kad visu laiku par kaut ko jāuztraucas? Kad tikšu pie jaunām kedām, jo veikalos ir deficīts? Vai nākammēnes alkoholam talonu pietiks? Un vai beidzot nebūs jāvergo tajos kolhozos? Es nemaz nepieminēšu pionieru-oktobrēnu un pārējo mošķīšu pdaraīšanas.. Gribu dzīvot labāk!!!" Noteica zvirbulis Čamžiks un aizlaidās.
Tā Čamžiks bija prom no Lūtvijas un uzsāka jauku dzīvīti ārzemēs(pieņemsim, ka mazputniņam bija daudz spēka un tā bija tālā Englandija).
Pēc gadiem 5, Čamžiks atgriezās dzimtajās ārē, ar Englandijas izglītību un Engļu pieredzi somā..Pa šo laiku dzimtā Lūtvija bija guvusi neatkarību, savu valsts valodu un Lūtvijas tautas vēlētu Seimu.
Tā kā Čamžiks tagad bija augsti izglītots putns, viņš izlēma kandidēt uz Seimas deputāta amatu, un ticiet vai nē - viņam izdevās! Precīzāk, kā tik augsti izglītotam putnam var neizdoties?
Pāris gadu laikā Lūtvija iestājās Jevropas savienība un kļuva par "sabiedrības biezpiena" sastāvu.
Bet te pēkšņi, kad Čamžiks jau bija ticis pie vadības un smadzeņskalošanas šprices, valstī ieradās lielais ļaunais briesmonis vārdā Krīze!
Pokemoni, digimoni un pārējās cacas sarosījās, fiksi transportējās pie bagātiem kuņģiem, valstī sāka ievest ārzemju viesstrādniekus, mūsējos maksimāli atlaižot no darba, jo Čamžika domām, tikai augsti izglītoti ārzemju putni spēs visu izvilkt no d... ramatiskās situācijas.
Tā nu mīļā tauta sāka krist depresijā, regresijā un alkoholismā, kā reiz to bija darīja Čamžiks. Pieauga noziegumu skaits, noziegumus veica pat valsts varas, tiesībsargājošās un izglītjošās institūcijas.
Pamazām Lūtvijas iedzīvotāji sāka pamest valsti. Doties ostīt ārzemju gaisu, ko reiz ostījis bija arī Čamžiks. Visi augsti kvalificētie, no darba atlaistie vai dikten izmisušie sēdās uz koferiem un cēlās pāri aukstajiem ūdeņiem. Tie pašķīda kur nu kurais, bet lielākoties iznākums bija viens - tie izlēma savu mūža ligzdiņu vīt prom no Lūtvijas ārēm.
Čamzis, kāda no Seima sēdēm, sacēla traci - ko nu darīsim, Lūtvieši pamet valsti? Kā viņi tā drīkst, tas nav ētiski, viņu pilsoņu pienākums ir palikt, cept uzņēmumus un barot mūsu valsts ekonomiku ar antibiotikām!(kā arī deputātus ar kaviāru..)
Tātad... Kāda velna pēc kādam ir tiesības ko teikt? Visi grib dzīvot labi, tobiš, visi grib DZĪVOT! Lai kā mēs mīlētu dzimto Lūtviju mums ir tiesības uz izvēli. :p
Tādēļ nenosodīsim citus.. tos,kuriem citas izvēles iespējams nebūtu bijis...
